taisni savādi, cik svešs var kļūt mājupceļš, tumsai iestājoties. ēnu spēles koku zaros liek gribēt apstāties un pielikt soli reizē. bet brīžam šķiet, ka tvanīgajā klusumā tevi kāds nemanot vēro. un tu esi viens kā Palle pasaulē, dzirdot vien savu elpu un soļus, kas atskan debesīs.

uz mirkli neviļus iedomājos, ka kaut kur tur, svina mākoņos, slēpjas svina piesūcināts rudens un tūliņ, tūliņ gāzīsies man pāri, kopā ar visu tā arī nekad nepateikto.

paspēru vēl dažus klusus soļus tumsā.
tur priekšā ir gaisma. ir vēl vasara. un ir vēl tik daudz laika.



rudens dziesma tomēr šovakar skan
http://www.youtube.com/watch?v=HRxiBBL0z3s