|
Sep. 13th, 2010|01:25 pm |
|
stulbums nerimst gadskārtā un arī pēc tam jo manas govis nmīlīgas neomulīgas nesmīdina skraida pliku tesmeni un pakaļā zvana zvani un mūs uz rudens biežajiem izscaucieniem bēdīgi traģiskajā raženajā rītdienā mēs ar bumu kasti raugāmies trejdeviņos luksoforos un bieži laminējam grīdas un sniegā pakaļu spodrinām un dienas paliek bēdīgas no mūsu svītas un dienas paliek tik bēdīgas kā luksoforu dālderi spīdaina acis un aba''uras apbižo un ledāji groza stīivo mīlu un dienas beigās sakopj mūsu rindas ar grabuli un stiebru skandinātāju biežajos applausos un mēs ar jumta līguva un mana sbiežās staigājošas naudas ir ar mani kāras un dienas beidzas stāvi un man nav bieži jāatgādina ka ar lauzni near pārlikt kāju otrā pusē skandinātājā un diena spaliek uz manu pausi kāju un dienas paliek ar gaismas staru ānusā un dienas ir dienas ar grabuli kaklā un dienas ir namībiijas sviests un dienas nevar mani atplest tik plati kā kājas ar varakļānu juri izbezdēja biežu jautājumu kur rāvi un dienas bija ar grabuli svaigas šajos grādos un savā kārē bieži māva kā govs suz pavarda malas atstājusi garumzīmi un dienas bija manas pravieša kārotās grimases un bieži mani nevarēja sameklēt grāmatā un dienas bija varenības izmsmējīgās un diena sbija mani pavedinājušas un taga d mani bija vajadzējis atbrīvot no maniem paša garajiem stiebriem un tauta bija varenības izsmieklā radījusi manas braūrīgās biežās skūpsta mīmikas |
|