| |
[Sep. 23rd, 2011|01:49 pm] |
|
bēgsim pēc tam, pirms tam, tā laikā, pa vienam, visi kopā un kats atsevišķi, bēgsim pa priekšu no aizmugures, līdzās utt. ja pietiks laika. bet laika jau nekad nepietiek, jo mēs esam izkūkojuši prātiņu, bet prātiņam patīk krātiņā, tiklīdz izlaiž ārā, tā sāk tevi fotografēt un neliek mierā, fotografē sevi, tevi, apkārtējos, iekšējos, malējos un ceļmalas nezāles, kuras uzpīpējusi operatore nr. 65 saslej kājas gaisā un pūš burbuļus, kas rokās sadevušies ar košļeņu papīriņiem lido uz veikalu pēc pilnmetrāžas piena, kurā izmērcēt kāja pirms izšķirošās tramplīnlēkšanas. lekt ollektis fašistiskās vācijas cd vāciņš smīn atspulgā un kačā galvu, šūpo seju no vienas auss līdz otrai, ārprāts, tukšums, delīrijs. mirušu cilvēku kāju mazie pirkstiņi uz tāfeles zīmē trafaretu puspagriezienam pa kreisi, krietnais nags skrapšķ tā, ka nevar karoti nolikt, roka tricelīga, augums kosts. visai garšļaucīgs noskaņojums no darba atņemtā laika. es nesaprotu, ko es daru darbavietā, man vajag daudz daudz brīvu dienu, man vajag kompresi uz sejas, marlē ietītu roku ar ceļmallapām sarullētām ausīs un piededzinātām, lai karstais dūms saņem dūrē otras auss ceļmallapu un pasveicina, esiet sveicināta, nāku no jūsu radinieka bērēm, kā pašai patika izrāde? vai bijāt, redz, tais apvrašņos, kas jau izsenis mums neko nenoklusē? |
|
|