Par to, cik dažreiz dīvaini neparasti viss ir....

..Zini, kad viss ir pārāk ideāli, kad esi uz augšējā viļņa un viss notiek.... Kad viss ir tik ideāli, labi, un pareizi, ka labāk jau nav kur un nav jau kā... Tad Cilvēks jau pēc dabas dīvainis, viņam gribas kaut ko...Gribas sagāzt, sastrādāt kaut ko...

Un kas tad notiek?

Es 23:42 braucu
vērot stirnas,
nezināmus meža ceļus,
mēnesi, zvaigznes,
meklēt pazudušu ezeru,
tērzēt par 50gadīgām tantēm,
pīrsingiem mēlē (par to vai tas traucē vai nē, veselas 4 reizes!)un tattoo,
par string biksītēm ar zilonīšiem,
par 6 mēnešiem,
muitu...
Par to visu.

Un zini, kā reizi vakarā zvana Viņš...Un Viņa balsī saklausāms, kas bēdīgs, skumjš....Telefona sarunā neatklāja, kas noticis. Teica, lai gaidu līc 1dienai.

Tad nu gaidu arī līc 1dienai.

Grūti ir tā gaidīt, kad neizini kas būs.

Nez Viņš juta vai nojauta par to, kur es biju 5dienas naktī?

Nez vai tās ir visa beigas?

Negribētos, ka tā, bet ja nu.....? :(

Comments

April 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30      
Powered by Sviesta Ciba