...zini, es tagad gribētu paņemt Tevi aiz rokas, un aizvest tālu, tālu, tik tālu, lai nebūtu civilizācijas, lai nebūtu datora, rūcošu auto, ļaužu burzmas, nebūtu telefonu, nebūtu tv, pat pulksteņu.... aizvest un paturēt kādu laiku tikai sev... egoistiski? jā, egositiski!!! bet man gribas tik ļooti dauc ko saprast..... tiik ļoti.... gribētos Tevi tik ļoti saspiest, un samīļot un ņurcīt, un saprast - kas notiek?.. staigāt pa piesnigušu mežu, skriet un neprātīgi pikoties kā bērnībā, vērot putnus, pētīt dzīvnieku atstātos pēdu nospiedumus...skriet un ķert Tevi, iegāzt vislielākajā, baltākāja, pūkainākajā kupēnā un elpot, dzirdēt nebeidzamajā klusumā kā dauzās Tavas sirc... dzirdēt kā Tu elpo.... to visu gribas, tiiiik ļoti gribas...... bet tas, kā attālināc sapnis atkal palix... lai jau...jo būs jau nākamais gads, un pēc nākamā, aiznākamais...
Comments