kapuciz - sevi meklējot....

Šausma....ārprāc...man šonakt bija tāc murgs....vēljoprojām nevaru attapties....viss laikam sākās ar to, ka mana mazā māšele (ak, dies, man pat bail izrunāt, bet, saka, ka sliktie sapnji - murgi ir jāizstāsta, tad tie nepiepildās, tad nu lūk, turpinājums) viņa bija nomirusi..nu tā, ka ar visu zārku, un sērām utt...un bija tā, ka es to galīgi nevarēju pārdzīvot...visu laiku raudaju, un raudāju un raudāju un raudāju..... un tad nu lūk, pēc kāda laika viņu sastopu dzīvu, dzīvāku par dzīvu....un vaicājot, bet, kā Tu tač zārkā izskatījies tik beigta, viņa teica, nu, jā es aizturēju elpu..un man īstenībā bija trubiņa (nu tādi salmiņi, kā man rīgas dzīvoklī stāv, no MC's Donald, lūk ar tādu viņa esot elpojusi.... it, kā jau ar to nebūtu gana...mans omīc viņu esot piesedzis, nu tā, ka par to visu būtu zinājusi....un tad, lūk, it kā jau ar to vēl nebūtu gana....tai murgā biju arī pie sava tālā omīša (cita ome!), un viņai tur tāda šķūņaugša, uz kuras es kāpu un metu kaut ko, kas bij jāmet lejā...tā nu metu, metu, līdz tie "metamie", lai kas tie ar nebūtu, beidzās......un tā nu es uzlīdu ielūkot, vai tie "metamie" tur vēl nav, un ko es tur redzu, sienaugšā ir ne tikai gaiši brūns un glīc suns, bet arī mammušeka brālis, kurš pirms pāris gadiem nomira, un arī dzīvs, dzīvāks par dzīvu....tad, gan tā bezgala dīvaini palika.....un kad no šī visa pamodos mans radio modinātājs rādīja 4:44... skaist, ne? brrr.....grr......hmmm...