kapuciz - sevi meklējot....

Craaaaaaazy! :D

tātad....
pēc vakardienas secinot - amerikāņi prot taisīt šovu...
tas nu ir viennozīmīgi - sākot ar spļāvieniem, "lick me", īpašām 5 pirkstu kombinācijām, atraugāšanos mikrafonā, gulēšanu bungās, neatkārtojamiem deju soļiem un, un, un..... protams, dziesmām.....kuru laikā, man uzmetās zosāda - ne jau dēļ aukstuma ;)
man patika.
ļooooooooti.
ja mani 24 gadnieci var aizķert 60gadīgi onkas, kas lēkā un spiedz pa skatuvi, tad secinājumi jāizdara pašiem...... (mm)
bij īstās sajūtiņas.
lai gan, ja biļetes pirktu pati, nekad nepirktu pa 55 Ls gabalā, bet pirktu tās pa 20 Ls vidū - stāvvietās... jo man liekas, ka tādos koncertos ir jābūt tur lejā, nevis tribīnēs.
Paldies, labajiem cilvēkiem par biļetēm.
Tiešām, baudījums vairāku stundu garumā.

jau visai pailgi sekoju līdzi kādam blogam... kur kāda jauna sieviete, cīnījās ar savu darba kolēģi, kura cīnījās ar „jauko kolēģi”…. Kurš ģērbās dīvaini, kurš stāstīja dīvainus jokus, kurš bija dīvainis, dīvainis it visā ko viņš darīja… tad nu lūk, šķiet, katrs otrs ieraksts viņas blogā bija par jauko kolēģi….. līdz kādai priecīgai dienai, kad viņa uzzināja, ka viņš iet prom..... tai dienai bija jākļūst par viņas laimīgāko dienu.. tā arī bija.. tai dienā, ieraksti bija lidojoši…. Bet…. Šobrīd viņa mokas pašpārmetumos….. un šobrīd viņa jau ir noilgojusies pēc sava jaukā kolēģa…un naktīs nevar gulēt……
ko es ar šo visu gribēju teikt?
Laikam jau neko īpašu…
Vien to, ka cilvēki – visi – ir dīvaini…….

aizdoties uz analīzēm Gulbja laboratorijā.
un.
no šodienas 60 dienas dzert pastiprināti magniju.

nupat atgriezos mājās ar saplēstām ūziņām.
aha!
lai cik tas neticami arī neizklausītos - mans pirmais nopietanis, riteņsezonas atklāšanas brauciens beidzās ar saplēstām džinsām.
pašai?
paldies viss kārībā, esmu bez redzamiem zilumiem un sasitumiem :D
satiku māšeli.
mīlu savu māšeli.
viņa ir lieliska, bet to jau es laikam esmu 100 un vienu reizi teikusi, bet nekad nevar būt par biežu pateikt to atkal un atkal.
man liekas, ka viņa priekš saviem 20 gadiem ir ļoti prātīga, ir daudz ko jau piedzīvojusi un domā un dzīvo daudz prātīgāk kā viens otrs 30gadnieks.
un manas jaunībs dienu simpātijas meitiņai ir fantastiskākās maza bērna actiņas.

man gribas sameistarot un aizsūtīt Kādam kartiņu.
tāpat vien, gandrīz kā šodien to 40 santīmus tantiņai pie baznīcas.
tāpat vien.
es gribu būt laba.
darīt labu darbus.
bet kā?