kapuciz - sevi meklējot....

jau visai pailgi sekoju līdzi kādam blogam... kur kāda jauna sieviete, cīnījās ar savu darba kolēģi, kura cīnījās ar „jauko kolēģi”…. Kurš ģērbās dīvaini, kurš stāstīja dīvainus jokus, kurš bija dīvainis, dīvainis it visā ko viņš darīja… tad nu lūk, šķiet, katrs otrs ieraksts viņas blogā bija par jauko kolēģi….. līdz kādai priecīgai dienai, kad viņa uzzināja, ka viņš iet prom..... tai dienai bija jākļūst par viņas laimīgāko dienu.. tā arī bija.. tai dienā, ieraksti bija lidojoši…. Bet…. Šobrīd viņa mokas pašpārmetumos….. un šobrīd viņa jau ir noilgojusies pēc sava jaukā kolēģa…un naktīs nevar gulēt……
ko es ar šo visu gribēju teikt?
Laikam jau neko īpašu…
Vien to, ka cilvēki – visi – ir dīvaini…….