May 19th, 2006

Niekošanās ar ūdencpīpīt....

Nu tad tā...
Viss izdevās...
Bija lieliski...

Satikāmies pie LU galvenās ieejas 20:00 es, protams, kavējos, bet man bij savi attainsojoši (ļoooot nopietni!) iemesli un tā kā iepriekš Piparam padevu ziņu, ka kavēšos, tad visi jau mani apmēram 20:30 gaidīja... Tāds prieks pārņēma Piparū, Ilziic, Ārčiju, Andrīt satiekot, jīhāāāā!

Vārds pa vārdam, solis pēc soļa un esam jau pie jaukās cafe, kur liekas, ka oficiante mani jau pazīst :D Iedomājies, pa visu augšu bijām vieni... Vieni paši!
Pirmo ūdenc pīpīt meitenes izvēlējās - un tā bij zemeņu/citronu tabaciņ un ūdeni :) Sarunas, smiekli, sarunas, smiekli!
Otro ūdenc pīpīt izvēlējās mūs jaukie vīrieš, un tā nu tikām pie ūdencpīpes ar banānu/zemeņu tabaciņ un vīnu. Sarunas, smiekli.... Ārčijs nemaz nav mainījies. Vispār nē. Pac labākais, ka ik pa laikam samainījām sēdvietas (es nē!), jo kādam nebij īstā vilkšana, kādam neērti, kādam it kā krusti jāsilda :D īstie iemesli, protams, netika atklāti ;)
Trešo ūdenc pīpīt ņēmām, kolas tabaciņ un viskiju :) Visi bij nedauc izbrīnīti, par maniem profesionālajiem dūmiem un par to, ka izpūšot vienmēr smaidu, un ka vispār smaidu. Protams, neizpalika runas, par to, kur pavadīju iepriekšējo nakti un kā man tā gadījās... Viss tika sabildēc :) Pipars bij vienīgais, kas labprāt pozēja, pārējie +/- izvairījās....Tā nu nācās vienkārši ķert kadrus... Un ir jau ir saķerti ar' rokas, kājas, ausis....Nju labi sejas un rumpīši ar ir ;)

Un tad jau bij pusnakc, vēl nedaudz pasēdējām un gājām mājās... bet....
Lietus lija.. Nu ļooti....
Protams, nevienam nebij tāds aksesuārs kā lietussargs... :D Bijām dillemas priekšā, ta, ka iet vai ta, ka neiet :D
Gājām....
Ilzīc ar Andrīt pa labi.... :)
Pipars, Ārčijs un es pa kreisi... Mums laikam bij ļoooti gāāāārš mājupceļš, jo apstājāmies zem visiem jumtiņiem :D līdz beidzot dabūjām taxi...
Un tad jau mājupceļš,
sapīxtināšanās,
sms-ošana
un
houm svīt houm :D

Par pārmetumiem...

Ir 21. gs..
Un ir visai dīvaini, ka man pārmet atklātumu.
Jap, es esot pārāk atklāta. Jo stāstot visu kā ir. Attaisnojoties, saku, ka man liekas, jāsaka tā, kā es domāju, ja man patīk, tad saku, ka patīk, ja nepatīk, tad saku, man nepatīk.
Dīvaini arī, ka Dankijs ar mamušeku, pārmeta man par to, ka, vienmēr, kad viņas ko lūdz, es tūliņ to izdarot. Visbiežāk, movievakaros: "Dindī? Atnesīsi tēju un cepumus no virtuves?", automātiski ceļos, eju un nesu... Un tad viņas jautāja: "Kāpēc celies, ej un nes?" Padomāju... Un tā arī neradu atbildi. Tā vienkārši notiek. Iespējams, ja man būtu 12padsmit māsas, tad gan padomātu iet vai neiet.... :)

Es esmu pārāk atklāta?

Par to, ka pat lielajām meitenēm ir bail.... :(

1dien fibrogastroskopija :(
bail nejēgā.

April 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30      
Powered by Sviesta Ciba