kapuciz - sevi meklējot....

Ir 21. gs..
Un ir visai dīvaini, ka man pārmet atklātumu.
Jap, es esot pārāk atklāta. Jo stāstot visu kā ir. Attaisnojoties, saku, ka man liekas, jāsaka tā, kā es domāju, ja man patīk, tad saku, ka patīk, ja nepatīk, tad saku, man nepatīk.
Dīvaini arī, ka Dankijs ar mamušeku, pārmeta man par to, ka, vienmēr, kad viņas ko lūdz, es tūliņ to izdarot. Visbiežāk, movievakaros: "Dindī? Atnesīsi tēju un cepumus no virtuves?", automātiski ceļos, eju un nesu... Un tad viņas jautāja: "Kāpēc celies, ej un nes?" Padomāju... Un tā arī neradu atbildi. Tā vienkārši notiek. Iespējams, ja man būtu 12padsmit māsas, tad gan padomātu iet vai neiet.... :)

Es esmu pārāk atklāta?