Par palstilīnu.....
Atcerējos par plastilīnu no bērnības...
Tādu cietas konsistences, drūmās krāsās
Man patika veidot bērnu dārzā...
Radīšanas prieks, kad ne-no-kā radās kaut-kas (parasti: suns, kaķis, puķe, saule, bitīte Maija...)
Gribētu arī tagad, iepirkt daudz, daudz, daudz krāsaina plastilīna un veidot...
Ko?
Ne suņus, ne kaķus, ne bitītes, pat ne rolls royce...
Bet...
gudrību..
ticību...
mīlestību...
cieņu...
kaisli...
un garlaicīgus, ideālus cilvēkus....
Tādu cietas konsistences, drūmās krāsās
Man patika veidot bērnu dārzā...
Radīšanas prieks, kad ne-no-kā radās kaut-kas (parasti: suns, kaķis, puķe, saule, bitīte Maija...)
Gribētu arī tagad, iepirkt daudz, daudz, daudz krāsaina plastilīna un veidot...
Ko?
Ne suņus, ne kaķus, ne bitītes, pat ne rolls royce...
Bet...
gudrību..
ticību...
mīlestību...
cieņu...
kaisli...
un garlaicīgus, ideālus cilvēkus....
veiddo!
kad kādu uzķipinās, parādīsi man ar? Tu taču ķipināsi?
bet ja veidosi garlaicīgus, ideālus cilvēkus, tad rādi viņus man no aizmugures :) (lai var redzēt, vai viņiem nav astes :P!)
Re: veiddo!
ķipināšu. noteikti.