Sēžu pie Anekas. Totāli had the feeling, ka jāieklabo.
Puiši ir dīvaini, viņus jāatceļ. Vai vismaz kaut kas jādara.
Es tagad esmu ļoti īmo, bet saruas un supergaršīgā kafija palīdz, šī kombinācija nekad nepieviļ. Paldies!
Mājās māte noteikti atkal piesieies. Bet ai, novilkšu albūmu "Lungs", kas man baigi iepatikās, uztaisīšu sev kafju ar Beiliju un paslēpšos bēniņos. Un kamēr vēl neesmu mājās izbaudīšo šo maģisko lietu, ko sauc par draudzību!

Pirms man izslēdzās laptops MSN sarunā man šagribējās ierakstīt "fuck you". Tas, ka izslēdzās ir zīme, ja? Laikam nevajag pieņemt nekādus lēmumums, kamēr es neveru viņam ieskatīties acīs. Gan jau izcietīšu šo laiku, es taču esmu pieradusi.

Vīī, saruna par matemātiskām tēmām! Tas gan jauki!