O. Vācietis
Es stādu koku

Barbarisma atgādināšanai
es to stādu,
to plandošo
un dūmu lentēs vingrojošo
ungunskuru atgādināšanai
es beru zemi
koķelim uz saknēm.

Kā savas domāšanas
ciltszīmi
es viņu iestādu.

Jau gadsimtu
uz zemes manis nebūs,
jau gadsimtu
neviens vairs nedarīs
to, ko es darīju.

Bet es to darīju.

Bet ja nu tālais pēctecis
tik vien vairs pajautās:
- Kas tas ir - koks? -
zem zemes noraustīsies
mani pīšļi.

Jo tie būs piesaukti.

Es pats, dzīvs būdams,
neskaitāmas reizes jautāju sev:
- Kas tas bija? -

Par to, ko pats
pirms mirkļa biju nobendējis.

Man istabā stāv svece uz kuras deg sērkociņš! :D
(pati svece atteicās degt)

Man gribas kādam zvanīt
Man ir 10 sant. kredīta

Cik jautri
(pilnīgi ka dzērusi būtu - jautri par neko, kad arī cilveku blakām nav)

Es gribu.. daudz spēka un lai nogrurums ietu prom, tad es darbotos!
(man ir iedvesma)

A un..
(man šodien patīk rakstīt iekavās!)
tas ir svarīgi.

Svece piepeši sāka degt, un protams tad, kad nebiju klāt..
+to vajadzeja pamanīt tēvam un obligati arī ieiet istabā...
mans galds bija svecē :D un ta bija nodegusi līdz vietai, kur jau gandrīz sākas papīrīts...
Tevs teica, ka galdu atjaunot neverēs, lai gan es noņemu to vasku, cik nu varēju salīdzināju ar necietušo galda daļu un nekādu atšķirību nesaskatīju..
Un vispār es nekad nebiju prasījusi sev pirkt dārgas mēbeles.. <<
Bet mana istaba smaržo pēc kokosriekstiem! :3 (un manas rokas arī) un man ir smieklīgi par sevi..
Pozitīvi XD