O. Vācietis
Es stādu koku

Barbarisma atgādināšanai
es to stādu,
to plandošo
un dūmu lentēs vingrojošo
ungunskuru atgādināšanai
es beru zemi
koķelim uz saknēm.

Kā savas domāšanas
ciltszīmi
es viņu iestādu.

Jau gadsimtu
uz zemes manis nebūs,
jau gadsimtu
neviens vairs nedarīs
to, ko es darīju.

Bet es to darīju.

Bet ja nu tālais pēctecis
tik vien vairs pajautās:
- Kas tas ir - koks? -
zem zemes noraustīsies
mani pīšļi.

Jo tie būs piesaukti.

Es pats, dzīvs būdams,
neskaitāmas reizes jautāju sev:
- Kas tas bija? -

Par to, ko pats
pirms mirkļa biju nobendējis.