šajā siTuĀciJā man ir atņemts darbs, studijas un jebkāda pēdējā garīgās stabilitātes kripata, ko man nodrošināja sporta zāle. vien veselība man ir laba, un tas jau ir galvenais? un to pēdējo gribas pašai vnk izmest, jo tas ir vienīgais, pār ko man ir kāda kontrole šobrīd. esmu atradusi savu loģiku šajās domās.