kaut kādas dīvainas pārdomas par nāvi, drīzāk ne gribas, bet interesē nomirt, bet arī ne no depresijas vai bēdām, bet vienkārši tāpat. ne no garlaicības, bet nepiepildījuma.
ka tikai manai mammai nebija šādas pašas pārdomas šajā pašā vecumā, un tad es piedzimu, un cikls atkārtojas. man gan vajadzētu salauzt