sapnītis: pērļu zvejniece

Eju gar jūras krastu, un man pretī nāk draudzene ar vēl vienu meiteni, aiz sevis velkot tīklus, kas pilni ar gliemenēm. Tās ir pelēkas, glumas, caur to atverēm sūcas bieza, bezkrāsaina viela. Mēs ar varu plēšam vaļā to mutes, lai tiktu pie pērlēm. Tās ir dažādas, tādas nepērļainas - caurspīdīgas, gan ar perlamutra spīdumu, dažas bija tik mirdzošas, ka tām pat nevarēja redzēt formu, bija arī melni kristāli, kas zaigoja no vienas puses smaragdzaļi, no otras- sarkani. Es kļuvu alkatīga, un gribēju smukākos pievākt sev. Tad es sajutos vainīga un centos kaut kā dalīties.

Joprojām jūtos vainīga, man jāiet pašai savas gliemenes ķert.