nav te sen nekas iepists
es gribētu šodien tusēt. bet

es gribētu pateikt, kā ir- nav tā, ka dzīve ir sūdīga, bet būtu forši, ja neliktos, ka katra dienas sekunde skaitās tuvāk pastarajai tiesai un ir nepārtraukta trauksme, ko es tomēr protu apvaldīt, lai tas nenonāktu līdz publiskai histērijai, bet es nevaru paēst, paelpot, padomāt, pazīmēt, man trīc rokas, viss ir skaists, no visa ir bail, daudzas smaržas ir pretīgas, man nav vērtības un patīk pist kretīnus.

kaut kāda kaitīga ķīmiska reakcija