kaut kas šausmīgi kaitina atkal! es it kā uztaisīju tik daudz draugu pēdējā laikā, bet nesaprotu, kur visi palika. nu, man arī nav īsti šobrīd laika iet spēlēties
gribu mājās
svētdien bija briesmīgi- pēc savas izvēles aizbraucu strādāt, kamēr strādāju, sapratu, ka ir sūdīgi, es gandrīz noģību, teicu, viss, pabeigšu nākamajā dienā. lai gan varēju atteikt un palikt mājpilsētā, pie omes svinēt mātes dienu, mamma bija uzcepusi rabarberu baltās šokolādes siera kūku. un es sūda 30 eur un nespējas atteikt dēļ aizbraucu uz rīgu. caur šiem upuriem jau arī notiek labas lietas, es jūtu, ka esmu pelnījusi parādīties sabiedrībā, bet smagums arī aug
es neapsveicu mammu. vai tās bija lomkas, vai es biju slima pa īstam, vai viss kopā, vai atkal baidījos, ka pierīšos līdz nemaņai

beidzot ir normāla temperatūra gan manī, gan ārā, varētu radoši pastrādāt