kā vispār bēbju vecāki nesajūk prātā no tās raudāšanas? un kā aprast ar domu, ka noteikti KATRA mamma ir kaut reizi, kaut vienu tumšu brītiņu pēc 4 negulētām naktīm no tās nepārtrauktās baurošanas apsvērusi piespiest spilvenu un uz mūžu to apklusināt, pēc šīs domas jūtoties vainīgas visu mūžu. es, man liekas, vispār sajuktu prātā, pēdējā laikā domāju, ka bebji- tas ir PILNĪGS alien shit, man vienīgās pieņemamās fizioloģiskās darbības ir ēst, dzert, šņaukt, pīpēt, čurāt, pabučoties arī varētu, bet nu pa retam, un tas arī viss. man liekas, es varētu būt matainā ādas ērce, kam nav ānusa, tās dzīvo tikai 2 nedēļas, uzkrājot sevī atkritumus, līdz nomirst.