bišķi lēnām laikam ieslīdu kaut kādā slimumā
pamazām lasu grāmatu (gadu nebiju neko normāli lasījusi? neatceros)
vēl pamazām atsāku treniņus, gribu tikt komandā un būt stipra. pagājušajā nedēļā gandrīz nomiru. bet taisnība ir par to sportu, ka reāli DOD galvā. sen tik labi nebiju jutusies skaidrā, pēc tam -10 grādu salā stāvēju pieturā kādas 15 minūtes, pīpēju un klausījos asap rocky pirmo albumu. tas man vienmēr liek justies čilā ar visu dzīvi un dod sajūtu, ka būs lielas un labas lietas nākotnē
ak, pareizi, varētu atmest, varbūt būtu labāki rezultāti. beet komandas kapteine arī pīpē, sooo
vēl ne

turklāt, omei nesen bija celim operācija, onkulim arī kaut kas nav labi ar celi. jā, jā, porziņģim nabagam arī. i wanna go fast, kamēr varu, jākustās un jānostiprina saites