nu, es neticu, ka esmu TIK sūdīga! please!

un arvien sāku sliekties domāt, ka varbūt arī esmu
es esmu sava lielākā autoritāte, un man jābeidz domāt, ka visas problēmas pēkšņi atrisināsies vienā lielā dzēruma un pārnarkošanās katarses vakarā. neviens jau nav man neko parādā

vsmaz patīkami, ka beidzot čaļi paši aicina feisbukā
bet tas jau neko nenozīmē ;

progresīvi degradējos. vienu brīdi likās, ka tūlīt viss notiks un būs cool, bet esmu lūzere pa dzīvi, un neko nevaru paspēt