esmu ahujā, mana seja ir dīvaina, mani nekas neapmierina, esmu sajūsmā, bet neesmu gulējusi diennakti, braukšu rītā ar vilcienu uz savu mīļāko mežu pabļaut ārā kašķi un tad apkurīties un paraut bālo un izvemties jūrā
es gribētu būt normāla hot babe, bet, ko gan cerēji, liktenis piespēlējis to, ko piespēlējis, tāpēc nav, ko diži apcerēt
hz

šodien visu laiku liekas, ka ir temperatūra, bet nē, veselīgi 36.5.
dažkārt nogurdina
sāku ienīst sevi par to,
ka
viņa pazīst viņu, kas pazīst to un tas pazīst to un tie arī tusē kopā citreiz, un tad vēl dažkārt parādās vēl tas
un tad tu ej cauri tiem cilvēkiem kā miesnieks, jo sociumā kāpņu galā katram spīd kāds zelta gabaliņš. a ja nu tie sākuma cilvēki ir foršāki, nekā ļauju sev pierādīt? protams!
a kādu labumu tad vispār meklēju
es taču redzu sevi no malas, cauri saviem slēptajiem nolūkiem, un tas ir diezgan riebīgi un čūskaini. tā kā- nafig? mammu un tēti tas neiespaidos
varbūt es papriecāšos par to kā spēlīti, sociālu eksperimentu, tajā pašā laikā mīlot un cienot visus cilvēkus, kas manī izraisīs superkonfliktu un iedzīs bedrē
jo vairāk cilvēku iepazīsti, jo vieglāk katru aizvainot

kad es teicu, ka gribu būt hot, es nelūdzu temperatūru
un pirmo reizi biju pie jūras ziemā. jūrā iesoļoja vīrietis vienās peldbiksēs balta sunīša pavadībā
principā jau aukstums ir tikai galvā