pēdējā laikā ļoti neveikls klusums ar sevi. daleca, ka nevienam nav jāprasa, ko darīt, kā rīkoties, es pati tikai plātu rokas un metu sev aizvainojumus, ka neviens nepalīdzēs un negrib būt mans kompanjons, tāpēc kaut katru mīļu brīdi gribu raudāt, cik mēs visi esam vientuļi.
liekas pat, ka ar vecākiem nekas nesaista un es viņus nepazīstu. es nevienu nepazīstu!