klausos twenty one pilot un viss ir labi (šo ierakstu jāklasa ar top mūziku fonā)
tātad.. another week has passed by
rīt no rīta jāpamēģina veiksme loterijā, varbūtībA ka kaut ko dabūšu ir maza
sēžu SAVĀ personīgajā gultā un *vaiboju* un ziniet..
im fairly local
iwe been around
ive seen the streets you walking down
es esmu pelēkā masā, ar neko neatšķiros, man nav hobiju, interešu, ārpus studijām nekas neeksitē
tajā pašā laikā nē
tik daudz kas notiek
mēs esam idioti, kas nebaidās būt tie, kas mēs esam, lai arī cik debīli dažreiz mēs nebūtu
kā tad, kad mēs dziedājām uz ielām vai toreiz ballē kopīgi , vai kad ar uzmanību piesaistošiem radziņiem gājām uz kino un staigājām pa ielām
we do some random shit
bet mēs neesam ļauni
kā tie sērkociņi vai arī kad publikā esam skaļi un pilnīgi debīli, jo tā ir daļa no tā kā mēs esam
un neviens no mums nav normāls, es pat vairs to neuztveru kā apvainoju
tie joki, kas dažkārt izsprūk... es no pāris gadiem atpakaļ nemaz nerunātu ar sevi.
bet es nesaprotu viņu... kad es pajokoju, lai aizsien man apavus un viņš pieliecās ar cigareti zobos, un aizsēja arī, piebilstot, ka nekad iepriekš citam nav aizsējis. tas pats bija ar to reizi, kad es teicu, lai uzvelk man jaku
tā reize, kad mēs pirmo reizi runājām, kad viņš mani skaļi sauca, ka mums jāsadzeru un tā bija laikam mūsu pirmā saruna, es biju ļoti izbrīnīts, bet iedzēris un man bija ko teikt, un es viņu pierunāju nākt man līdz, pat, ja viņš tūlīt aizgāja prom
tas ir tik weird, jo man prātā ir steriotipi par cilvēkiem un viņš neiekļaujas tai personībai, ko es uztaisīju, lai gan lielākoties iekļaujas, jo viņam ir ļoti sekla personība un man viņš besī. vienīgi pārsteidz, ka viņš lasa grāmatas un dažkārt spēj būt nosacīti jauks. biju arī nedaudz pārsteigts, kad viņš iesēdās man klēpī un pateica, ka ir ērti :D
un ka es pēctam komplimentēju viņa dibenu :D un aizgāju uz tualeti
tas viss ir tik random un silly un tādi momenti sasilda sirsniņu
tie momenti, kad vari būt tu pats un ir ļoti haotiska atmosfēra, lai gan neviens no mums nebija dzēris
es tik ceru, ka tas no malas neizklausās pēc flirtēšanas, jo es to visu saku un daru ir for shit and giggles
es sapratu, ka es nevēlos attiecības. ne tagad, ne pēc gada, ne desmit. Kam no vajag? Jeb kā teica x "ko man ar viņu iesākt?"
ar x ir sarežģīti. iekausta mani, izmato par dīvānu, bet neraksta, dzīvo savu dzīvi. jūtu kā pēdējā laikā sanāk nedaudz attālināties
uzrakstīju z. pēc tam, kad 2 gadus atpakaļ es viņu uzmetu, lai skrietu pakaļ e, mēs nebijām īsti runājuši, līdz gandrīz ieskrēju fakultātē viņā, kas mums abiem bija pārsteigums, es viņu nepamanīju, viņš mani gan. Šodien bija vientuļi, gribējās parunāt ar kādu, kas saprot manu ikdienu (man izlādējās austiņas, tāpēc tūlīt beigšu rakstīt un došos gulēt), gribējās justies vajadzīgam.
vispār e visu laiku runāja par to, ka viņām ir vienalga, ko apkārtējie domā. Bet viņš nezina, ko nozīmē "vienlaga". Vienalga ir tas, ko mēs ar kursu vai čomiem daram. čoms var publikā skaļi teikt man "čauuu, *mīļvārdiņš*" lai arī cik reizes neesmu teicis, ka tas ir kaitinoši. Mēs varam visdīvainākās sarunas veidot. Noņemt filtru. random 11 vakarā uztaisīt mazu 80 km tripu un būt atpakaļ 2 vai 4os no rīta. Iet uz bērnlaukumiem, kad tur nav bērnu.
Es nezinu vai esmu es pats, bet esmu iemācījies nedomāt par to, ko domās par tevi tie, ar kuriem tev nav nekāda saistība, un tas vien laikam ir progress
šis bija mans monologs, mans kliedziens klusumā, Visumā, visur un nekur
paldies tev, ciba
arlabunakti