es · reāli · nezinu...


October 14th, 2022

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
but before that, you'll be a doormat
for every vicious narcissist in the world
Oh how they'll screw you, all up and over, then feed you silence for dessert
* * *
es sev reiz nosolījos izdzēst sviestu cibu un šeit vairs nečīkstēt, jo ja labi grib, kāds pazīstams var mani atpazīt, bet te nu es esmu. Vēl dažas dienas un viss blogs būtu neatgriezeniski dzēsts, bet es esmu atpakaļ un man atkal gribas pačīkstēt cibā.

Vispār, man likās, ka nu nedēļai vajadzētu būt pietiekami, lai dusmas mazinātos un dzīve ietu uz priekšu. Dusmas, protams, vairāk uz sevi. Kāpēc? jo esmu vāja. Varēju piecelties, pateikt, nē, vecīt, ja tu savas rokas nemāki nebāzt it visur, tad es tinos prom. Tā vietā es turpināju gulēt un tikai bīdīju nost viņa roku un teicu, lai tur neliek. Kurš vainīgs? Es, jo pietiekami neparādīju savu nostāju? Es nezinu. Es tagad nevaru saprast, kāpēc tik mierīga biju un nesadevu viņam, vismaz verbāli, pa tāsi. Es teicu, ka man nepatīk, bet varbūt nebija pietiekami uzstājīgi? Viņš izmantoja to, ka man trūks pieredzes komunicēt ar cilvēkiem, esmu kautrīga, fiziski vāja - viņš pavisam viegli aizbīdīja manu roku prom, kad neļāvu viņam likt savu visur, kur viņš vēlējās.

Nobloķēju viņu soc tīklā, kuru izmantojām, lai čatotu. Nav mēģinājis ne sms sūtīt, ne runāt brīdī, kad biju vc runāt, visu to laiku viņš nosēdēja klusējot.Tas man kaitina vēl vairāk, jo ir tikai kārtējais apstiprinājums, ka es viņam neko nenozīmēju. Pilnīgi neko. Es iegāju voice chat ar domu, ka nu exposošu viņu visiem tur klātesošajiem, bet nospļāvos, nafig? Dažkārt uznāk vēlme discord serverī, kur mēs abi esam iztsāstīt visu, kas notika, bet ko tas dos? pārējiem cilvēkiem tikai liktos, ka es gribu drāmu, tikai padarītu sev visu sliktāku, ne viņam. Vēlpietam nekas tāds jau arī nenotika, viņš tikai apgrābstīja mani vietās, kur lūdzu neaiztikt. Tas nav pasaules gals.

Laikam mani vairāk nokaitina tas, ka es tajā momentā neko nedarīju un, ka cilvēks, kuram uzticējos vairāk nekā citiem izrādījās esam vienkārši average nogribejies discord mods. man pat, godīgi sakot, ir kauns par to visu. Pati vien esmu vainīga. Kauns, ka nepretojos pietiekami, kauns, ka vispār aizbraucu ciemos, jo kurš man lika tur līst. Gan jau ja viņš būtu atvainojies, es būtu piedevusi. "nē wtf tu nevari piedot ko tādu". Kāpēc ne? man citu draugu nav."nu bet cmon, robežai jābūt". Tagad gan ir par vēlu es sev saku, bet nespēju izdzēst čatus un visas liecības,ka mēs jebkad bijām draugi. Vajadzētu izdzēst čatus, izdzēst numuru, visu itin visu izdzēst, izmest. Bet es nespēju, jo daļa manis cer, ka viņš lūgs piedošanu. Tas ir stulbi, bet es tagad jūtos tik vientuļi, jo man nav citu draugu. :(

* * *

Previous Day · Next Day