| 8:28p |
pirmās dienas.
Nu tā, mīlīši. Esam klāt. nu cik nu klāt, bet Kanārijas esam sasnieguši un pirmos iespaidus ieguvuši. tie ir dažādi un krāsaini, bet katrā ziņā saulaini. Ar atlidošanām un tādām lietām daudz maz viss bija kārtībā, ja neskaita to, ka lidostas, lidmašīnas un dažādās laika joslas mani saslimdināja, iemeta man degunā iesnas un piesēja nogurumu. nekas, nekas - mēs ar to veiksmīgi tikām galā. tagad viss ir kārtībā un siltais kanāriņu gaiss arī iesnām licis saprast, ka jādodas tālāk. pēc pārlidojumiem slēdziens tāds - tā Beļģijas lidosta GALĪGI nerullē, tā ir tik maziņa, ka visiem tās apmeklētājiem nākas spiesties un stumties vienam gar otru, un nekāda labuma no tā nav. Tā pilsēta ir skaista, bet dārga, bet tas jau ir saprotams, to apmeklē pārsvarā visi lidostas apmeklētāji, jo līdz Briselei ir dikti tālu un dārgi nokļūt. par Beļģiju gana, man tur nepatika. Auksti. Madridē lidosta superīga, milzīga un plaša, ja nu negribas pa nakti gulēt - kā Kaspars teica - var izstaigāties, apmaldīties un atrasties. Mēs tur paēdām, pagulējām un veiksmīgi pacēlāmies gaisā. ā nē, meloju. No Madrides mēs nezināmu iemeslu dēļ izlidojām stundu vēlāk, to stundu mēs nosēdējām [nogulējām] lidmašīnā. tur kaut kādu bagāžas iemeslu vai kā tur dēļ tā bija. Bet nekas, mums tas neko diži netraucēja.
Kanāriņi mūs sagaidīja ar dikti siltu un stipru vēju, bez tiešas saules stariem un skatu uz kalniem. [nelieliem, bet kalniem.] Tā kā izrādījās, ka selīnai jau ir ciemiņi, redz kāpēc droši vien viņa netabildēja uz meiliem, mēs nolēmām doties uz lielāko kartē atrodamo pilsētu dienvidos, tieši pie okeāna, ar domu, ka tieši te būtu jābūt tūristu uzplūdiem un daudzajām darba iespējām. ām, gan ceļš, gan ceļa gals mūs noveda pie cita secinājuma - šeit galīgi nav tā, kā bijām iedomājušies tūristisku vietu esam. Atradām, kur palikt pa lētu naudu uz četrām dienām, tādā kā mazā dzīvoklītī - otrais stāvs, trešajā stāvā ir terase ar baseinu, mums ir virtuvīte, lielā istaba ar tv un satelīttelevīziju [dīvainā kārtā vācu], guļamistaba un balkons, uz kura superīgi ieturēt brokastis un vakariņas. ;) Pirmajā dienā mēs aptvērām situāciju, atradām trīs minūšu gājienā esošo okeānu un atkal attapāmies pie secinājuma, ka šeit nav kā gaidīts. Otrajā dienā sataisījāmies uz pilsētas centru darba meklējumos, taču no tantuka no lejas [tā, kas te strādā] sapratām, ka Gran Canariā tādu "centru" nevienā pilsētā nav. Nu ok, viņa pateica, kur ir jādodas, ja gribas "šopingot", devāmies turp ar kājām nevis busu - karsts - bet galā atkal "aplauziens". Viņu uztvere par šopingošanu ir - trīs veikali un divas kafejnīcas, kurās neviens nerunā angliski un vispār. Labākais, ko mēs izdarījām, bija nopirkām abi telefonus, katrs pa 19eiro, no kuriem 12eiro jau ieskaitās kredītā. telefoni ir tik smieklīgi. Kasparam tika Nokia. tāda ar super mīkstām pogām un lukturīti, viņam patīk - viņam ir pat radio! tāda bija pēdējā, tāpēc man tika balts LG, kurā ir tikai zvanīšanas un sms funkcija, bet vispār man liekas, ka man ir pats stilīgākais telefons tagad. ;) [ir pat trīs dažādi displeja attēli!!!] nu jā. telefonus mums vajadzēja, lai mums būtu numuri, ko ierakstīt cv, bet nu cv nav kam iedot. secinājums par šo vietu - šeit ir karsts [katru dienu 35grādi], tūristi visi ir pensionāri, vīriešiem ir problēmas ar ķermeņa apmatojumu, jauniešiem šeit nav, ko darīt, angļu valodas vai jebkādas citas valodas zināšanas, izņemot spāņu, šeit ir liekas, taču baseins ir superīgs un okeāns auksts. ā un vēl - šeit ir dikti klusi, klusāk kā Dobelē. nevar dzirdēt neko - pabrauc kāda mašīna, ierunājas kāds cilvēks, taču ne miņas ne ziņas no spāņu skaļuma, ballītēm un vispārējas jautrības, kas piedienētos salām, tūristiem un visupirms pašiem spāņiem. MĒS ESAM NOKĻŪDĪJUŠIES SALAS IZVĒLĒ.
Tādēļ - sekojošais plāns ir svētdien doties ar kuģīti uz Tenerifi, kas ir lielākā sala un kurā bija visi mūsu informatori [kas stāstīja par salām], cerībā, ka tur ir tas, kas atbilst tūristu pārpildītas vietas statusam, vai vismaz valodu sajaukuma statusam. [šeit no solītās krievu valodas mēs nedzirdējām ne vārda...] Tā ka mīļie, turiet īkšķus. šodien speciāli samaksājām uz 24ām stundām par internetu, lai visu izpētītu, un jā, tur pat naktsmītnes ir lētākas, laikam mēs esam iekļuvuši miera ostā, ko apmeklē padzīvojuši ļaudis, ar vēlmi palasīt grāmatas un nodegt saulē. Žēl. Nekas. Mums ir apņēmības pilnas sejas, gaidām svētdienu, jo līdz tai mums ir samaksāts par šo vietu, un pagaidām baudām sauli un baseinu. [es beidzot sapratu, kāpēc cilvēki peldas baseinā, ja okeāns ir 3 min gājienā - tur ir auksti, milzīgi viļņi un daudz cilvēku, es šobrīd sēžu pie baseina, te neviena cita, izņemot Kasparu, kurš plunčājas, nav].
ā, fakti, kas būtu jāpasaka - šeit, kā jau dienvidos, ir ļoti netīrs, nav neviena luksafora, bet ir varen daudz gājēju pāreju, pie kurām, dīvainā kārtā, visi apstājas. Kanāriņos ir dikti, dikti maziņas skudriņas, tik maziņas, kā savos laikos vecmāmiņas virtuvē. un no baseina regulāri padzeras mazītiņš balodis [ re, atkal!] kad noriet saule, ir silti, bet nav karsti, ir tik ļoti patīkami, ka visu laiku gribas sēdēt ārā. un šeit tiešām ir daudz palmu.
vēlāk būs bildes. kaut kur.
Mēs jūs mīlam.
PS. Kaspars jau ir nedaudz apcepies. Līna nav. |
| 11:51p |
sīkumiņi
Fakti, faktucīši..
>> mums nav izdibināms kādēļ, bet šeit uz ielām pie katra stūra ir piekabināti svari. :D tādi lieli, metāla, mehāniskie svari. pieķēdēti. un maksa par nosvēršanos ir 50centu. Kaspars uzskata, ka kāds vienkārši ir dabūjis kaut kur 100 svarus un nav zinājis, ko ar tiem iesākt, tādēļ nolēmis rīkot biznesu un piesējis tos uz ielas, cerot, ka nu tik visi tūristi un pilsētas iedzīvotāji vēlēsies zināt, cik pa noieto ceļa posmu ir izsvīduši.
>> Kaspars, ejot uz veikalu, paziņoja, ka, ja nu mums galīgi neveiksies un nāksies mājās vilkties ar lūzera seju, tad vismaz viņš vēloties braukt mājās "brūns kā sūds". :D:D:D nē, nav jau tā, ka kādas citas lietas uz pasaules arī piekoptu šīs krāsas īpašību. :P
>> man ir jauna soma. :) nē, nu protams, es jau it kā varēju vazāties apkārt pa šejieni ar savu milzu koferi, bet šīs iespējas vietā mēs nolēmām iegādāt man palielu jauku somu, kura ir pīta un tumši brūnā krāsā [lūk, vēl viens krāsas piemērs]. gan man labi, gan Kasparam, jo tagad es stiepju visu. :) prieciņš. āā, un te ir tiiiik smukas kleitiņas pa 20eiro. ehhh
>>Kasparam ir jaunas čības, jēzenes, iešļūcenes, jeb nu kā tās lai nosauc. šis laimīgs, man arī prieks. :)
>> vēl viena dīvaina lieta. ne tikai tas, ka šeit satelīts ir vācu, līdz ar to pilnīgi nekā angliska pa tv nav, tikai mūzika [paldies!!], bet arī cilvēki uz ielām liela daļa ir pārdeguši vācieši. tu paskaties uz viņu sarkanajām sejām un pilnīgi un galīgi saproti - vācietis! Kaspars uzskata, ka šī ir vācu pensionāru paradīze. šeit viss notiek lēnām, nesasteigti, pieklusināti un mīlīgi. blakus viesnīcā sieviete dzied kaut ko operveidīgu. bet kāpēc tieši vācieši???
>> mūzikas kanālos novērojamā īpatnība - dikti patīk Eminema jaunās diesmas Not Afraid un I love the way you lie. Statistika - stundas laikā apmēram 5as reizes.
>> tagad esmu uz balkona, foršāk nekā iekšā, tur ir smacīgi. te ir silti un jauki. un ķer internets.
>> otra blakus viesnīca liekas pilnīgi tukša. tikai šodien tur uzradās kādas trīs skaistas meitenes pie baseina, kas visiem, kas gāja garām, izkliedza sveicienus. savādi.
>> šodien laikam atliksim vēlā vakara peldi.
>> Kaspara jaunais telefons ir daudz izturīgāks kā manējais, vismaz tā rāda pirmais nomiršanas ilgums. ehh, bet manējais tāpat ir stilīgāks. Kaspars saka, ka mans telefons ir kā "mazais meža dīvainītis" lellēm.
>> šitas ieraksts ir par sīkumiem.
>> ļoti skumji, ka Zandai un Mikam kaķis parādījās tieši tad, kad mēs aizbraucām, es vēlos redzēt un aptaustīt. Bet tas man liek domāt un cerēt, ka tādā veidā viņi vēlas remdēt skumjas un ilgas pēc manis. :)
>> te pie balkona, tieši virs viesnīcas vārtiņiem aug milzīgs rōzsarkans krūms. Mammai patiktu. [diezin kādēļ vēl neesmu nobildējusi]
>> veikalā šis tas ir lētāks, šis tas daudz dārgāks kā Latvijā.
>> Kaspars nav mazliet nocepies, bet gan DIKTI, Līna arvien nekā. |