tava · bilde*


mana bilde

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *


bļinčiki kā šitādu lieto bļinčiki vai var noklausīties kaimiņus vai policijas helikopterus un ātrās palīdzības reanimācijas locekļus kliedza agonijā pret dievu. es iedomājos sevi kliedzam kur paliktu es šobrīdējai kabatas baterijā spīdinātos pret reljefu pret hromēto aplodu pret karsto spuldzīti piemīztu bikses defakētos un būtu prom kā tāds tītara dvēselis un tad tikai dziesmās par maniem veļiem dziedātu bet es sēdētu rācijā klusā un gaidītu sarunu parunā ar kāli parunā ar bataljonu ar caurām zeķēm un izrakņātu olu davai pa diviem šitiem te davai pa laimes kapeikai. cik labi, ka mums ir labi, kad nebūs mēs sevi nesapratīsim tas tik būs joks kad tu sevi laika spogulī neapazīsti un nosunī par lohu tad labāk paklausīties no nākamības sevi kliedzošu bērnu autiņos un uzlikt uz raidstaciju 40 un baudīties kā valis baudās pienā ar garainiem gar visām mīlīgām vietiņām cik labi ka mums šāds mūžības mirklis kuram nav redzamas sienas un kad sāpē nāk neremdināmas tad ir dimbā un tad pārslēdzas rācija un uztvertas tiek balalaiku stacijas kaut nu būtu tik satīriski brīdī kad nav morfija vai kāja krīt nost no šrapneļa padauza turies pie mana ķermeņa tas taču ir tavs brālis un es esmu nukleārā ģimene
* * *
ko es vispār cenšos paskaidrot es šodien esmu noguris no riekstiem un jau publikai es atsakos lietot šo vārdu bet aiz abiem vaigiem pilns ar kamoliem tad jau labi ka es esmu tāds stārs cik vecs kā ļeniņa krūšu tēls pie manām druvīm es apcūrāju kaimiņiem suni un tagad tas skrien zaļās liesmās mēģini trāpīt no astotā stāva ar skārdenes šķembu ķekarbumbas krītošai ēnai un tu sapratīsi ka dzīve ir nežēlīga un ka nakts aizsegā lauvas uzbrūk ziloņiem lai gan pa dienu tie izskatās cēli un neuzvarami ja vēl izrādīsies ka arī degunradzīem kāds uzbrūk izņemot sociologus kas iešauj trankvilu nozāģē raga galu ieurbja raidītāju un palaiž ja vēl degunradžiem izrādīsies kāds var nodarīt pāri tad manas ekzistencs pamati būs saļodzīti jo kur tad lai es glabāju savas mūžigās dzīvošanas ideju kādā tēlu bankā lai es atstājos un kur lai es pats nogrūžos tas taču ir bezsirdīgi ka visi ir tik nežēlīgi es jau desu atmetu ēst kad biju 15 bet tagad vēl visiem mazos svinakronišūs dala pamatskolas pirmajā solā un tagad es grimstu savās sālās asarugāzēs un daudzas manas meitenes ir plikas uz pupainas tagad ir tikai divas iespējas kā uzdurties uz pīķiem kāraviem dāmām un valetiem būšu pieredzējis to kaunu un atliks tikai klusībā purkšķināt klausīties atbalsīs gūtmaņa arlā ak dievs cik tas tālu uno eiropas intelektuālā centra it sevišķi liakā kad nav lēto reisu pa gaisu tagad būs jāmeklē nemākslinieki bet visi pārēji izdēdējuši un van goga stail cik akceptēti tik vien tā prieka kā šifts turp un atpkaļ apmierināti pieni un daudzslāņaini nemierīgi ūdeņi es grimstus avās sļozās un tas visiem ir pie vienas vietas kaut nu tur izaugtu kaut ikas ēdams vai impportējams pazemes valstība vienmēr ir vaļā līdz brīdim kad pirmais apglabātas... pagaidi rekur timotija pelni riņķo pa orbītu un treicas ar uzgriežņiem un ventiļiem ietriecas satelīt'aun pazūt viena programma divi terorisma draugi pagājušies vienu pakāpienu uz augšu un notiek tāada atsvešīnāšanās ka rodas jauna rase un es vairs nepazīstu tevi turbānā bet tev zem zoba iemontēta granāta cik patagoniski un drošsirdīgi es nolieku galvu uz pakaiša un klausos kā tālumā rīb planētas iebiedētas savā satīrā un gaismas paviljons ir izsēts un nepiedalās niekalbīgās sarunās par
lopiņiem stāmerienes stacijā es esmu šovakar šovinists bet man to piedos pamatprincips neatkāpties no tramplīna malas par pieciem centimetriem un tas manas augšējās iespējas uzlabos kā uzlabojas pakausis kas atsitas bet pats nirējs tikai noraustas divi metri iegrime un dzenskrūve ir vaļā kā burbuļūdens spainīti čalo es atnācu pie tevis ar ermoņiku vaļā
* * *
zirdziņam šorī piedzima bērniņš es nogulēju kā kondensēt spiens no gaismas līdz rītausmai un tagad jau vakars un tumšs. vasarā būdas būtu izskatījušās citādas citētu rembrantu dziedātu monmartru bet no galvas tukšajiem tornēniem tikvien kā plēksnes no miruša ādas lipini atpakaļ izskatīes pēc zaratustras izskaties pēc bēdīgi slavenā kāposta miroņa salā es tagad mazliet esmu noguris un iedzēris indi pa nepareizo galu bet visumā galvas reiboņi atstājas es te vēl parunāšu un es te veēl parādīšu tāpēc no kapucesvisumā....
tukšs numurs es esmu noguris nav taisnība es skaitu jauno statistiku un brilles aizsvīst labpatikā it kā būtu ar to pieticis un it kā visi tagad būtu piedzimuši no jauna. ja jaunie sireālisti nosodīja domas garīgumu tad franču revolūcijai aptrūkās elpas un tagad uz monmartras zelta torņiem izdēja veselas olas bez spalvām. es biju tajā ārlietu ministru sapulcē kurā es jau atklāju diakonu kodu tagad lidotas administrācija var izlaupīt manu ceļojumu somu un galvu reibinošas albinosu armijas visas metās manām dievišķām konfektēm visrsū lai izķidātu un atņemtu man saprašanu par dienišķo resno galu man pienāca pasts es ceru ka tas ir spams jo esmu svēti nosolījies šonedēļ nestrādāt un ja tas atnāca darbs tad es esmu dimbā jo tikko pirmo reizi šodien ieslēdzu datoru kā jau teicu pirms tam visu laiku gulēju un nopirku divus kilogramus mandarīnu jo cena ir šok prais un tas man padara par lielu investoru jo mandarīns ir laba lieta pēc pamošanās pēcpusdienā un tad bļodiņu ar zemes riekstiem kokakolas šļakatas ledusskapī pieci ali skatās izmisušām acīm visas filmas noskatītas tikai antoņīnas fragmentus no pilsoņu kara iznācu saulītē salikt kā kubikā rubikā nabaga tēvareiza alfrēdu izlaida bet muskulis izlauzies iedomājies kā rūdīts komunists un denuncētājs cīnās seksa gultā pēc elpas kad divdesmit kilogrami kvadrātsaknē visas ribas izspiedušas uz plaušām gārds vējdzirnavas un es esmu šodien jau iesilis tikai to meilu izmantot jaunam iekuram un tad kā mūžīgais paravoza dzinējs piesmirdināt apkārtni ar peldošu baržū pa apli kur enkurā iemetusies sūce un es velku savas mantas lejā uz tējas krūzi beidzot mans maisiņš ir rātni pilns un es varu izšauties kosmisā zemiskuma stacijā kaut nu tas atmaksātos manā korista dzelzceļa stacijā ar kuplu atbalsta pūli un garīdznieku tā blatnajā maliņā.
* * *
hei sveikiņi es esmu jaunā rotaļlieta es te ndarīšu morāli nesaukšu pie jūsu sirdsapziņas pē pē tagad es labāk parunāšu ar sevi atbilstošāpersonā un dzimtē labi ka man ir izvēles brīvības tikai to drausmonību novāciet to fašistu ķiteli tas taču izskatās pēc pē pē tāpēc es saceļos un izgrūstu krēslus.
ak tu kundziņ tētiņ rijā nostrādāta diena grābekļi pie kājām saķepuši un uz lauka visi vieni tikai slotas kāta sienas visas zaļā lapā tītas tagad jau varēsiet mani nobučot no attāluma es pakritīšu kā dzelts no laimes stara to kabatā kā izlokāmo nazīti izšaujamu kās slepkavu un padibiņu nazīti ar nadziņu klik klik un visiem smaidi līdz zodam drip drip sarkanas lāses kā pēdējais kāsiens elitas smēķētājs pamet latviju uzodas par kundziņu un izdīrā lauku rajonam lodziņu kases rindas desas lopi milti izslauc govi nopēr mētelim oderi visi tik priecīgi kā mārtiņdienā pielikti pie draugu silītēm izpalīdzi piedzeries un brauc ar stopiem izvarotāji roku rokā ar policijas skolas soliem pieķēdē manu iekšējo noziedznieku zemapziņas katordznieku un es es tev dārgas bučas no ārzemēm un gaļas konfektes sūkāt uz stacijas peronā vasarā karstā svelmē uz baseinu uz jūras krastu ar garām kājām un īsu kleitu pār mājām es stūrēju bet tu spied pedāli un mēs esam nonākuši kino ešalonā un tagad beisies pirmais dublis un mūs izmetīs ārā pa durvīm dubļus būtu seju nokrāsotu bet ar sasalušu zemi bučoties tas ir tā pat kā sastapties busiņā sēdvietas izbeigtas un es stāvu ar pakaļu pret tavu seju piedošanu tas nebiju es kas izkāpa tas bija mans trauslais porcelāna ezītis un manas adatas ir asas kā ābola iekšējā pasaka labi ka no maniem augšējiem zobiem netek kaut kas zaļš un lipīgs tad es būtu šausmonis no filmas ko rādīs novembra beigās
* * *
es esmu slavens melnajā dālijā goda vārds bez aplinkiem. es varu visu dienu nodarboties ar robotiem un kad pienāk vakars esmu gatavs atkal atkāpties, bet tas nav tik viegli jo mani galvenie ienaidnieiki ir bruņinieki. es biju jau atstājis visu novārtā bet tad atminēju galvaskausa pasakas. piedošanu, es jau atkal mēģinu iztaisīties par papīra nazi. šovakar nesolu spīdošas olas, tikai labi, ja visiem no tā atiet līdz bolišānai. es brīnos no izcilības līda patagonijai, ko citi civlēki manī atrod i mīn es esmu ģēnijs tas ir skaidrs bet to taču nevar tik veigli pamanīt tāpēc es uzskatū ka ir kaut kāda kļūda vai vērtējums ir advance'ts un fbr izstrādāts gdu mtv kdr biju jau aizmirsis šonakt nekas tik garš nesanāks kā vakar jo esmu spēlēju dancoju noskaņā tāpēc no pakaviem neko tādu nevajadzētu izvēlēties. es jau biju garāks nekā vakar augumā un garā bet no pašiem pakaišiem nekas daudz nav skaidrs. būtu labi iemīlēties baltā sniega segumā dārgiem brokātiem un kaijām izkaisītā mēnesnīcā spēlēties. būšu no gaujas jau atradis bet kinomānis no manis nekāds es esmu ar blatno cepuri gaujas krastos izsēts un sēklis kabatā izveido dāniju un salas ir pietūkušas bet es ne par to. visiem ir labas dienas šovakar es nāku jums kaut ko iekaltēt.
* * *
pirmajās manas karjeras dienās mani izbanoja divi lietotāji lai dievs stāv klāt efektiem no subsījis kas caur trubu viņos lietotājas maigās ķepiņas visas aknu ūsiņas izkrāso ar zīmulīti nesaskarāpē nozīmīti ļeņina drauga sapnis bērnības izvandītājs kubists ar futūrista maigo balsi
* * *
nav nekāda tāda rakstnieka talanta ja rubī fišku tad vārdus kaut kā nebūt jau nu var pie kājām nomest bet tie sliktie stila slīpmaņi varēja jau necensties jau bērnībā būtu nopīpējuši spilvendrānu un aizrijošies ar histēriju cik labi ir mūsu algotņi un pajāt uz tizliem nodomiem būt bagātam
* * *
drīkst es šodien sākšu rakstīt grāmatu. tai būs kādas 225 lappuses tīrradņa un tad es viņu kādam uzdāvināšu galīgi nelasāmu, jo visi sireālisti ir nelasāmi. tas nav taisnība, bet es kategoriski atteikšos viņu pārlasīt pirms publicēt. tu publicēsi grāmatu? jā par savu naudu un visus eksemplārus sadedzināšu vērmaņparkā. mani arestēs par nesmēķēšanu un uzrakstīs avīzē. daži pajautrosies un citi pabiedrosies vērmaņdārzā naktī pēc k suņa seansa. tas nekas, ka bērns tiek ieņemts pie suņa kakas zem koka, galvenais, ka ne viens ne otrs neviens kaku nepamanīja, bet bērnam būs rozā kompenzoniņš ar kapuci un pulsējošu rokas pulksteni vietnes vietas tīmeklī kontrolei iedomājies zīdainis izveido mājas lapu un uztaisa populāru dizaineru brendu un dara to visu no dzīves vietas nekādu biroju un notecējušu burtu no raudzīšanās neklvalitatīvā ekrānā kā l ielajā kineskopā kurā lasa ziņas pavecāka sieviete ar plikām krūtīm. es tikai gribēju pabrīdināt ka tuvākos mēnešus būs saspringts darbs pie mana jaunākā bestsellera, kuru es izdošu par savu naudu un visu metienu sadedzināšu pie kultūras ministrijas, atkārtoto metienu sadedzināšu pie savas pēdējās darbavietas finanšu ministrijas un pēc tam apēdīšu bombu un uzsprāgšu kā tomāts mikroviļņu krāsnī kāda būs sensācija un kāds būs farss! ja vien tas viss jau nebūtu izmēģināts. ja visi ir tik gudri tad inovatīvs nevar būt katru dienu, bet, kāds ir ceļš lai būtu krūtis. e esmu vīriešu dzimtes tas nekas ka elektroniskas bet man gribas sieviešu krūtis nejau pieglausties tām bet sev zem zoda virs vēdera virs kūsām es kūsāju manas erogēnās zonas man sūta ēpasta signālus es esmu sms un man pms tu esi asap un es esmu eos 350 nobildē mani labā kvalitātē un es tev atdarīšu ar menstruālu seksu. tas var izvairīties piedaudzīgi bet tas nav, jo es esmu pieklājīga. man laikam ir dzimumu krīze es zaudēju savu identitāti gan jau kļūšu par geju vai lezbieti es vēl nezinu ko lai izdara tādu nekādu lai visi atkal būtu par vienu jauninājumu iespēju mazāk un tā es apzogu valsti par katru iztērētu dienu manas auzas paliek platākas līdz izplešas līdz holesterīna kritiskai masai un resnas tantes m azos bērnu kartingos par tallinas šosejas uz jelgavas apvedceļa notriec repšiku rublīti latiņu eiriņu santīmu centiņu buša mazdēlu kaut nu man būtu tā biļete uz koncertu kurā es slepkava bet tu mana pārdoma būtu labi tik ātri skriet domām, lai tās mani nekad neapdzītu un jautrības vilnis kā hipija apenes un manas sirsnīgās..... šeit jaātzīst, ka doma mani apdzina un es netēlošu vairs viszini, bet viss iepriekšējais ir ģeniāls un pa taisno no dieviņa tāpēc ņemiet par labu un pieminiet ar skaidru vārdu iedzeriet šņabi diskomforta un ēdiet vecas sēnes pasūtiet ar dhl un man pie durvīm jau nākavai smalkas krāvums es esmu izsecināts parfimēr. uz veselību un arlabvakaru un ar laburītu vārīta ola viena divas bija viena ieplīsusi nācās izcept, bet tagad jau es kaitinu un apelēju pie jūsu uzmanības netraucēšu autopilotu laikam lieliski plāni laiks kā lakas krāsa kā nagi nomaukti uz pakarmaā zāģis zāģis divi zāģis trīs visi amazones meži starp zobiem vistas gaļas sparmenādes kasa ārā no starpām tiešām vairs netraucēšu un man parasti liekas ka daudzie dzīves gadi mani beigās nodos un es palikšu ar pliku pēcpusi un valmiera šosejas kādas iedomas tagad es esmu salatētis un es klusēju bet zinu ka nav tiesību tik izteiktu lai mirušos pieceltu tādas līkumotas paradīzes un striptīzs kafijas krūzē divos pie pastarās tiesas kas par saules pulksteni precīzu un es sirdī netīrs
* * *
i'm Monne's father.
* * *
man šodien vairs nenāk smiekli, jo es atkal to veco dziesmu dziedu ko vēl var darīt ar dziesmu to var komponēt un dokompozēties kā diāna princese. es biju no galvas līdz kājām iemācījies dzejoli bet aizmigu uz sliedēm tramvajag aptrūkās staipāmā gumija un viņš pievēma manu priekšnamu. piedodiet. tagad es turos, lai neievilktu gultā savas bikses kā asinsradniecīgas pastulbas un krulas mamuta sisteras. beidzot no maniem apcirkņiem visiem ir piegriezies un tagad tikai atlike noripot pa kalnu kā to dara bērēs skumīgās un izlikties par pastaro tiesu vai kaut ko tik pat svarīgu. davai piebiedrosimies kopīgu un nelāgas omas visiem pasūtīsim nafig un nahuj u pizdanutsja. ha ha davai labāk piekakāsim izlietni un davai piebiedrosimies labākajiem dzīves gadiem un nekad vēl es eneesmu tik stulbs bijais, lai manas iesnas to visiem pietiktu. es gribētu izraudzīties sev dzīvesbiedri no papīrā ietītām zivīm vai piepītētas telpas un karaklausības dezertieriem. tāpēc lūdzu atbrīvojiet manus resusrsus. es esmu pazaudējis sevi un es nesaprotu, kā es varēju vakar pierakstīt pilnu lapu par to neko nezinotu un labdarbības organizācijas to isiiem ir piedevušas un neko atpakaļ neprasa, tāpēc es varētu arī izskatīties mazliet nobijies ja man nebūtu darba problēmas. es esmu savārījis lielas ziepes, bet tās sekas vēl nav atnākušas, gaidu ar maisu. divas lietas pagaidām izdarāmas. pašnāvībau n slepkavība. es gribētu nogalināties vienlaicīgi ar asins noplūdi smadzenēs un mani pirksti ir kļuvuši tizli un kaulaini un neklausa man tikai uz tiem cipariem grib piesist manus ciparus pie krusta. ja padomā es novecoju ģeometriski un tas mani līdz mūža beigām sanāks baidie sūdi. tie darba sarežģījumji mani ir atsvabinājuši un tagad traucas tiešā triecienā ātri ripojošā vilcienā man pa sienu pretim pierei un tad visi ķieģeļi rikošetā visiem izsit prātu no pauriem. es gribētu būt attēlots kādā izteiksmīgā mākslaas darbā un visiem reņģes tirgū dalīt, bet no pusaizmigušiem daiļskanības piebriedumiem un daiļamatniecības laimes lādēm tikai vienpardmitais eņģelis ir palicis uz kājām. tas jau izklausās pēc ikonas un vēstures mācību grāmatā ierakstāms, bet on omanas iedzīves neatdalītas sajūtas. es lūdzu jūsu piedošanu godājamais begemota aizsarvārti kā artūrs irbe uz vienas kājas lec pakaļ raganas mājai uz vistas kājas un visiem ir tik jautri un priecīgi, ka no zāļbarības torņa manas iekšas ir tik piepildītas neko vairāk paprasītas nevēlēšos tikai piebikstītas. es esmu atkal pieraks'tijsi tik daudz kā vakar un tas ir svēts un globāls sasniegums, jo no maniem piebriedušiem acuraugiem tagad tikai visurgājējs skatās un manas onkologa spējas pārbaudīt tiecas uzreiz rauj aiz pimpja ak tu diev skāda labsajūta un princeses liktenis.
* * *
man nesanāk labi dzīvot, ja bekas no manis atpaliek. es gribētu būt stara galā, bet aiziešu tikai uz kino. davai pa gramam pa diviem saldiem cukurgraudiem pa mākslīgajam saldinātājam sāls kilogramam. davai nomušīsim sēni uz palodzes davai pasūtīsim internetā herbāriju a davai siltu gumijas cimdu vai vienkārši komplektu applaucēt zīdaiņu? negribi? daudzas tā dara, ka nobarojas un daudzas tā dara, ka bekas tikai dažiem pakaļ noskatās. piesistas tabuliņas melni koka grābeklīši durvis un manām paradīzes dārzām un pagaidi dzimtes mikslis divis tūpļi muslis mūslis ar dubulto kokonu nu piedod ja vari nu atdodies lētāk nu iekodis spēcīgāk atsperies pret rauju
* * *
es gribēju šodien tāpat kā vakar, bet arī vakar man nesanāca labi, ja es domāju par kūkām. es šodien biju nolēimis urzrakstīt, ka esmu precējies ar oglēm. manas ausis tagad ir tik garas, ka no bekām viss atkarājas. dažreiz es varu nodoties labām runām un dažreiz mūzika ir katalizators, lai sekmētu manas neirānijas. dažas ļaužu masas ir kokgriezumiem iepazītas, bet no pavarda līdz mīklas kastei tikai divas rožu krūma bārkstis štoļi.
visiem tauki piederēja un to mazirbēni lēni skrēja pakaļ traktoram pakaļ man pie stūres rudimentārs instrumentālis ar ko?
* * *
ARDIEVU KATOLI
ar dievu uz pereminkām uz papardēm un dzēšgumijām lecamgumijām viens div tris barankas no tīrs zīds. lukrēcija baisās smaidas noraktas par manas paša gaudošanas mākslu. pagaidi, tagad es iziešu lievenī man alukai buča jāiedod.
* * *
krējuma karotes, mani izmeta no savas stabules
no paša stabules. es vēl atgriezīšos, es vēl būšu patagonija. nu labi ar dievu kodoli.
dažas reizes es saceru dziesmu:

mecenāta atslēdziņas
uldim kājās sarkans maiss
validola pīrādziņi
sunim bakurētains smaids
kā tad tā kā tad tā
valdis birkavs
ir mans draugs

to pa miegam un vienmēr uz atgriezšanos. no griez maizes daivu palaid upē spēlēties. koki putniem mājas dala cilvēks skurstens galiņā. es gribu dzīvot dūmos, kā manas sajūtas mani pielūdz. lūdzu, izdzer no manas auss naudas maku un dod to polsterētās ieroču piegādēs. es biju ar armijas kaprāli, tu ar balamuti un linoleja zemūdeni. šitas bardaks ir jāpārtrauc es esmu baravikas sajūtas. maigas bietes. surrealist typist. beigtas naudas krātuves nokarenas krūtis. lūdzu piezodzieties nemanīti un izraujiet man ādu. baudas kārtošanas slava. kā tad tā kā tad tā manas rokas ir mans draugs. pagaidiet, es tūlīt būšu no savas peldvestes ārā un varēšu tavas piedruknes pielaikot. piegrieztnes no burda moden žurnāla vācu izdevum ar krievu platuma gra'diem un šūsša koordinātēm un citiem līdzcipariem līdzcilvēkiem līdzi jūtošiem pilsoņiem. es ar katastrofas piltuvēm un nebūšanas moralizēto sodu no patagonijas uz visiem laikiem, lai manas paduses tālu smird. es jau sen biju vardarbības pielūdzējs un tagad manas ostas ir pilnas ar herņu. tu sauci balto ķīnieti es tevi par latinosu uz kokosa es esmu nēģeris man galvas vietā kokosrieksts es esmu afgānis man turbānā magones es izcepu garenas saulespuķes es esmu katastrofu ekspresis manas bandīta dotības manas pases kopijas viltotas mērvienības dotības dot dot bleva tik kom

* * *
es ņisapronto, kāpēc visu dzīvi vajag censties turpināt palikt par invalīdu un vēl pa kājai rokai vēderam mest nost katru gadu. kamēr.
tu esi tĀDS losis, ka bikses neder nevienā galā. paņem uzpīpē. sirdsklauves karjeras postmodernisms
a davai es tevi izdzemdēšu ārpus eksistences
a davai mēs pasauli pārdosim uz pusēm
a davai tu būsi mana ainava
a davai tu aizvērsies ar ambīcijām
paņem izveido ģimeni un uzcel māju uz krustcelēm
uz krustotām pagalēm iedegas ugunskura mēnesis
gads
gadu simts
vai domā pārspēsi 14% pasaules iedzīvotājus asprātībā
un tāpēc pacelsies hjerhijā herņa i barabani
tu tagad esi manā galvā
h aha hahas shdfhh
tas bija jokudarbainnormandijā belarusijā kazahstānā
tad jūs viisme beibes nogriezāt ja jūs nelaikojat manu filmu
manas ekzekūcijas barakudas
nomelno mani
apzodz mani
izmet mani borta aplokā
vēja aizsegā mūžīgā izmisumā
tas ir baraviku laiks
tas ir likteņižšķirēja laiks
tas ir balons ar ciklonu
tas ir izmisums
ielāpu!
uzklūpu
lūpu kaktu beretes
nomenklatrūas asistentes
īsiem svārkiem papīra salvetes
nomocītas dzemdības
kādreiz es šito vēl atcerēšos
* * *
13431 vo bļa neažidāl nu bļe davai pa nahaļavno nu davai pa barabanū davai katolicisms nū davai protestantisms nū davai jūdaisms nū davai islamissms nu davai barabanu davai barabanu davai davai davai davai davai davai davai
nu kātad
davai davai
bet šitas te nu bija man vienreiz afēra, nenoliegšu, bet tas bija sen un esmu tīrs, nelietoju dienas divas. davainu pabarabanu
šitas te naudas nav nu davai davai barabanu nu davai barabanu nu davai
es mk vēl jauns kamēr tikmēr ēnas kabinetā, bet tā, sanāk baigaš ziepes un naudas kastes noenurotas baikāla bildes bet tas ir manas aizas no medūzas un laizās bēku bēku bēku bū
kalst rīkle nāk miegs gribas dirst nāc ēst davai pa mierīgam un davai aizvērties līdz atejai un piemiegt ar aci, lai es tik ilgi nestāvu te piebriedis ar galvas kausu rokās kā tāds pamīšus piečakarēts subjekta objektīvs filozocijas maģistrs ar diplomu kā lielas acis manētiskiem laukiem piebriedušas uzacis un labdarbības baznīcas lielākie zemes īpašnieki rīgā un bezsakarības apmēriemm piekodinātas iespējas un namdariem nekas tik daudz vairs pāri nepliek žēl
* * *
* * *
* * *
es izelpoju ūdeni
es izelpoju klozetpodu
es domāju par tevi
par tavu garo mēli
par tavu atsvaru un dēli
kas sūcas manā miesā
ar porcelāna sirdi

bekonā čarkstošā
mēles gala malā
davai izvao manas iedomas
davai piebeidro manas asaras
davai piesmako manas apakšbikses
esi nerātna čūska
izvem mani atejā

un klucīts kārtējs piramīdas galā
es jūtu ēģipti
no otrā stāva pa gabalu
no cita kontinenta
es jūtu tavu sagurušo stāvu
tavu saburzīto kleitu
tavu zelta kaleidoskopu
es izvaroju uz Atmodas vāka

ar čūskas ķēdi
ar leoparda ādas mēteli
ar Leopolda mēli
ar Garkājtētiņa serdi
tu merde tu putain
tu smerde tu klausule
es izbijusi māte
tu maukas kaklasaite
bezierunu drupača
davaika
na hadu i na more
no more
in da haus in raising sun
in hour dreams in minuteman wc toilet paper nameja gredzens
ES ESMU LATVIETIS
es esmu izbāztenis
es esmu tutenis
es tevi griežu līdz galvas reibonim
līdz vēdera nesaturei
līdz plikai galvai no vēža slimnieka
no nāves ēnas manā atvarā
no kaleidoskopa tavā atvilktnē
tu mani atvilki es tevi izvilku
salocīji apraku
nositi piešmucēju
izdzēri es tevi izvaroju
ar garu koku garāku kā eifeļtornis
ar bābeles steku ar nakromāna skatienu
ar izvalbītu aci ar metafizisku atpakaļskata spoguli
ar regulatora direktīvu
ar naktstauriņu
ar liķiera pudeli
ar korķi uz korķa pēcgarša
es esmu alkoholiķis man nepalīdz
tu balerīna tev asiņaina kleita
tavas peldbaseina čības manas rīkles stāmerienes
uz rīgas pastkartes es tavas acis izšūtas
ar adīkli ar bakstāmkoku
ar melnas tāfeles balto krīta kroku
ar čīkstošu atejas virtuves nakstmāju pažobeles
nav RĪGĀ naudas nav manī baudas
kokaīna naktis heroīnā izpeldinātas atejas
nekad nevienam nav rokās stikli
visi vienmēr ir manī slikti
vīlies barbiturāts
nevienmērīgās mokās
stalaktītu badmintonās
manās domās ieslodzītas lamatas kožas
lai meitenes mani nenosmok
lai es izdzīvotu laimes izejas
ienākošos zvanus
piebriedušus svešus locekļus
uz angīnas pastarpinātās kaklarotas

* * *
iegarenas sāpes iekāriens pazobiem. davai ka nu davai pie rulļiem un notriecam cilvēku dzīvu bija tagad miris. nu davai kā būtu ar baigo nāvīgo gļuku kā barikādes manas rokas aiziet pāri ceļam pēc aproces kapličas piena pakas pelnutrauka azbesta salvetes noslaucīt asinis no pieres kā strūkla iztek starmetis. davai nu nošauj reketieri uvai vistu zagli vai lauksaimnieka mājsaimnieci izpostīta ģimene tas ir breismīgs klerks klerdži mēn un naids uz visu mūžu kau mēs būtu saprātīgi kaut mums pietiks naudas kokam uzkāpt gaiziņā un redzēt rokas vēnas sarkanas un pārgriezt kokli rīkli ģitāru un barabanku nu šitādā garā uz Kultūras Akadēmiju pa jumtu nošļūkt skārdu pārgriezt rīkli kā gārdzošas vārnas manas aizas tagad atpaliek un es nesaprotu tavas azbesta salvetes vairāk par samaksu u vismaz trīsdesmitsantīmu papagailim atpogātas bikses kā naudask oka ēnas puses saulei aptrūka garūtas gunas un nav mana vairs par ko pieteikties uz stalaktīta mēness visu vēmis līdz viducim piesūcis dēles nomestas ceļos lūdz sasējis naidu uz policista deguna beigtas daugasvas karavānas cik žēl un nožēlojami beigites tik precīzi
* * *

Previous · Next