man šodien vairs nenāk smiekli, jo es atkal to veco dziesmu dziedu ko vēl var darīt ar dziesmu to var komponēt un dokompozēties kā diāna princese. es biju no galvas līdz kājām iemācījies dzejoli bet aizmigu uz sliedēm tramvajag aptrūkās staipāmā gumija un viņš pievēma manu priekšnamu. piedodiet. tagad es turos, lai neievilktu gultā savas bikses kā asinsradniecīgas pastulbas un krulas mamuta sisteras. beidzot no maniem apcirkņiem visiem ir piegriezies un tagad tikai atlike noripot pa kalnu kā to dara bērēs skumīgās un izlikties par pastaro tiesu vai kaut ko tik pat svarīgu. davai piebiedrosimies kopīgu un nelāgas omas visiem pasūtīsim nafig un nahuj u pizdanutsja. ha ha davai labāk piekakāsim izlietni un davai piebiedrosimies labākajiem dzīves gadiem un nekad vēl es eneesmu tik stulbs bijais, lai manas iesnas to visiem pietiktu. es gribētu izraudzīties sev dzīvesbiedri no papīrā ietītām zivīm vai piepītētas telpas un karaklausības dezertieriem. tāpēc lūdzu atbrīvojiet manus resusrsus. es esmu pazaudējis sevi un es nesaprotu, kā es varēju vakar pierakstīt pilnu lapu par to neko nezinotu un labdarbības organizācijas to isiiem ir piedevušas un neko atpakaļ neprasa, tāpēc es varētu arī izskatīties mazliet nobijies ja man nebūtu darba problēmas. es esmu savārījis lielas ziepes, bet tās sekas vēl nav atnākušas, gaidu ar maisu. divas lietas pagaidām izdarāmas. pašnāvībau n slepkavība. es gribētu nogalināties vienlaicīgi ar asins noplūdi smadzenēs un mani pirksti ir kļuvuši tizli un kaulaini un neklausa man tikai uz tiem cipariem grib piesist manus ciparus pie krusta. ja padomā es novecoju ģeometriski un tas mani līdz mūža beigām sanāks baidie sūdi. tie darba sarežģījumji mani ir atsvabinājuši un tagad traucas tiešā triecienā ātri ripojošā vilcienā man pa sienu pretim pierei un tad visi ķieģeļi rikošetā visiem izsit prātu no pauriem. es gribētu būt attēlots kādā izteiksmīgā mākslaas darbā un visiem reņģes tirgū dalīt, bet no pusaizmigušiem daiļskanības piebriedumiem un daiļamatniecības laimes lādēm tikai vienpardmitais eņģelis ir palicis uz kājām. tas jau izklausās pēc ikonas un vēstures mācību grāmatā ierakstāms, bet on omanas iedzīves neatdalītas sajūtas. es lūdzu jūsu piedošanu godājamais begemota aizsarvārti kā artūrs irbe uz vienas kājas lec pakaļ raganas mājai uz vistas kājas un visiem ir tik jautri un priecīgi, ka no zāļbarības torņa manas iekšas ir tik piepildītas neko vairāk paprasītas nevēlēšos tikai piebikstītas. es esmu atkal pieraks'tijsi tik daudz kā vakar un tas ir svēts un globāls sasniegums, jo no maniem piebriedušiem acuraugiem tagad tikai visurgājējs skatās un manas onkologa spējas pārbaudīt tiecas uzreiz rauj aiz pimpja ak tu diev skāda labsajūta un princeses liktenis.