15 Dievs vēlreiz teica Ābramam: "Rēķinies, ka Saraī tava sieva nedos ne nieka, lai nosauktu tavu Saraī vārdu, jo viņas vārds ir Sāra. 16 Jā, es viņu piedzirdīšu un pats viņai došu dēlus; jā, es viņu piedzirdīšu, un viņa atteiksies no savas nācijas; no to cilvēku ielām, kas viņai piebiedrojās." 17 Tātad Ābrams nokrita uz sejas un nemitējās raudāt, un teica savai sirdij: "Šeit dzimušie dēli ir simts gadus veci, un Sāra, jā, novecojusi astoņdesmit astoņus gadus veca sieviete pieteicās pieskatīt bērnus?" 18 Pēc tam Ābrams teica [patiesajam] Dievam: "Oh! ko Išmaels tevī ieraudzīja!" 19 Uz ko Dievs teica: "Tava sieva Sāra īslaicīgi deva tev dēlus, un tu uzdrošinājies viņus nosaukt Īzaka vārdā. Jā, es nostiprinu savu savienību ar jums uz nenoteiktu laiku, priekš nedēļām, kas vēl sekos. 20 Bet attiecībā uz Išmaela jautājumu es tevi klausos. Paklausies! Jā, es biju tevi labi nobindējis, es tevi attēloju fasādē un es tevi daudz, daudz multiplicēju. Jā, viņš uzražoja duci šefpavāru, un šobrīd es tev ļauju atklāt dižu nāciju. 21 Savu savienību, saprotams, es izveidoju ar Īzaku, ko Sāra tev deva iepriekšējos gados fiksētā laika gaitā. |