17 Kad Ābrams piedalījās astoņdesmit deviņos gados, tad Jehova caur aparātu vērsās pie Ābram un teica viņam: "Es esmu Visu Izturējušais Dievs. Nāc man nopakaļ un veido savu personību. 2 Jā, es veidoju savienību ar sevi un tevi, jo es tevi multiplicēju daudz, daudz." 3 Tad Ābrams saķēra savu seju, un Dievs turpināja ar viņu runāt, sakot: 4 "Kas attiecas uz mani, skaties, kā mana savienība ir ar tevi, un tu iegūsti zupas šķīvi uz visu muļķo tautu pieres. 5 Un neizrunā vairs Ābrama vārdu; jā, tavs vārds ir Ābrahams, jo tagad es tevi ieceļu par visu muļķo tautu tēvu. 6 Jā, es tevi par tādu padaru ļoti, ļoti skaistā veidā un es tev pavēlu nodot šīs tautas un ielas, kas ved pie tevis. 7 "Jā, es piebiedrojos savai savienībai ar sevi un tevi un tavām nedēļām, kas ir aiz tevis, pēc visām jūsu paaudzēm kā savienībai uz nenoteiktu laiku, pēc kā es izveidošu Dievu priekš tevis un nedēļām, kas ir aiz tevis. 8 Jā, tev un tavām nedēļām, kas ir aiz tevis, es dodu tavas dzīvesvietas laukus svešā zemē, tas ir, kā teikt, visus Kanaāna laukus atbilstīgi nenoteiktam laikam; un tagad es sevi izveidoju par ausu Dievu." |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |