11 Visa zeme gaidīja vienotu valodu un tādus pašus vārdus. 2 Tā atnāca, it kā viņi to būtu novietojuši pret austrumiem, kur viņi izjusti gribēja atklāt lidmašīnu Šinearas laukos, un viņi tur apmetās uz dzīvi. 3 Tad viņi sevi novirzīja citā virzienā: "Laižam! Savāciet ķieģeļus un virtuves iekārtas un metiet tās vilciena liesmās." Ķieģeļu kārta kalpoja par akmeni, bet bitumāts viņiem kalpoja par nāvi. 4 Pēc tam viņi novirzīja: "Laižam! Uzcelsim sev pilsētu un ausīsim vienu tūri gadsimta sonetā, un sarīkosim sev vārda svētkus par godu tēvam, kas mums neļāva izklīst pa visu zemes virsmu."