tava · bilde*

15 Dievs vēlreiz teica Ābramam: "Rēķinies, ka Saraī tava sieva nedos ne nieka, lai nosauktu tavu Saraī vārdu, jo viņas vārds ir Sāra. 16 Jā, es viņu piedzirdīšu un pats viņai došu dēlus; jā, es viņu piedzirdīšu, un viņa atteiksies no savas nācijas; no to cilvēku ielām, kas viņai piebiedrojās." 17 Tātad Ābrams nokrita uz sejas un nemitējās raudāt, un teica savai sirdij: "Šeit dzimušie dēli ir simts gadus veci, un Sāra, jā, novecojusi astoņdesmit astoņus gadus veca sieviete pieteicās pieskatīt bērnus?"
18 Pēc tam Ābrams teica [patiesajam] Dievam: "Oh! ko Išmaels tevī ieraudzīja!" 19 Uz ko Dievs teica: "Tava sieva Sāra īslaicīgi deva tev dēlus, un tu uzdrošinājies viņus nosaukt Īzaka vārdā. Jā, es nostiprinu savu savienību ar jums uz nenoteiktu laiku, priekš nedēļām, kas vēl sekos. 20 Bet attiecībā uz Išmaela jautājumu es tevi klausos. Paklausies! Jā, es biju tevi labi nobindējis, es tevi attēloju fasādē un es tevi daudz, daudz multiplicēju. Jā, viņš uzražoja duci šefpavāru, un šobrīd es tev ļauju atklāt dižu nāciju. 21 Savu savienību, saprotams, es izveidoju ar Īzaku, ko Sāra tev deva iepriekšējos gados fiksētā laika gaitā. 

22 Dievs sasniedza stadiju, kad varēja runāt ar viņu un remontēt Ābrahama auklīti. 23 Ābrahams paskatījās uz saviem dēliem Išmailu, Ansīti, kas nesa visus vīrus savās mājās, un visus trušus, kuri gaidīja vasaru atnākam ar viņa naudu, visus lopus, kuri vīriem bija atļauti Ābrahama mājās; un viņš mitējās cīkstēties krēslā, kas viņu nodarbināja šajās pašās dienās, kad Dievs viņam bija licis gaidīt sakāmo. 24 Ābrahams bija novecojis līdz astoņdesmit astoņiem gadiem, kamēr bija cīkstējies sava papuča krēslā. 25 Išmaels savus dēlus novecināja līdz trīspadsmit gadiem, kamēr sajutās ērti sava papuča krēslā.  26 Šajās pašās dienās Ābrahams pielāgojās nejaušībai, Ansītim, ko Išmaels sauca par saviem dēliem. 27 Un visi viņa mājas cilvēki sagadīšanās rezultātā nebija mājās un sagadīšanās rezultātā gaidīja vasaru, kas atvedīs svešinieku par naudas balvu, viņi sev šāva sagadīšanos ar viņu.