tava · bilde*

es ņisapronto, kāpēc visu dzīvi vajag censties turpināt palikt par invalīdu un vēl pa kājai rokai vēderam mest nost katru gadu. kamēr.
tu esi tĀDS losis, ka bikses neder nevienā galā. paņem uzpīpē. sirdsklauves karjeras postmodernisms
a davai es tevi izdzemdēšu ārpus eksistences
a davai mēs pasauli pārdosim uz pusēm
a davai tu būsi mana ainava
a davai tu aizvērsies ar ambīcijām
paņem izveido ģimeni un uzcel māju uz krustcelēm
uz krustotām pagalēm iedegas ugunskura mēnesis
gads
gadu simts
vai domā pārspēsi 14% pasaules iedzīvotājus asprātībā
un tāpēc pacelsies hjerhijā herņa i barabani
tu tagad esi manā galvā
h aha hahas shdfhh
tas bija jokudarbainnormandijā belarusijā kazahstānā
tad jūs viisme beibes nogriezāt ja jūs nelaikojat manu filmu
manas ekzekūcijas barakudas
nomelno mani
apzodz mani
izmet mani borta aplokā
vēja aizsegā mūžīgā izmisumā
tas ir baraviku laiks
tas ir likteņižšķirēja laiks
tas ir balons ar ciklonu
tas ir izmisums
ielāpu!
uzklūpu
lūpu kaktu beretes
nomenklatrūas asistentes
īsiem svārkiem papīra salvetes
nomocītas dzemdības
kādreiz es šito vēl atcerēšos

krējuma karotes, mani izmeta no savas stabules
no paša stabules. es vēl atgriezīšos, es vēl būšu patagonija. nu labi ar dievu kodoli.
dažas reizes es saceru dziesmu:

mecenāta atslēdziņas
uldim kājās sarkans maiss
validola pīrādziņi
sunim bakurētains smaids
kā tad tā kā tad tā
valdis birkavs
ir mans draugs

to pa miegam un vienmēr uz atgriezšanos. no griez maizes daivu palaid upē spēlēties. koki putniem mājas dala cilvēks skurstens galiņā. es gribu dzīvot dūmos, kā manas sajūtas mani pielūdz. lūdzu, izdzer no manas auss naudas maku un dod to polsterētās ieroču piegādēs. es biju ar armijas kaprāli, tu ar balamuti un linoleja zemūdeni. šitas bardaks ir jāpārtrauc es esmu baravikas sajūtas. maigas bietes. surrealist typist. beigtas naudas krātuves nokarenas krūtis. lūdzu piezodzieties nemanīti un izraujiet man ādu. baudas kārtošanas slava. kā tad tā kā tad tā manas rokas ir mans draugs. pagaidiet, es tūlīt būšu no savas peldvestes ārā un varēšu tavas piedruknes pielaikot. piegrieztnes no burda moden žurnāla vācu izdevum ar krievu platuma gra'diem un šūsša koordinātēm un citiem līdzcipariem līdzcilvēkiem līdzi jūtošiem pilsoņiem. es ar katastrofas piltuvēm un nebūšanas moralizēto sodu no patagonijas uz visiem laikiem, lai manas paduses tālu smird. es jau sen biju vardarbības pielūdzējs un tagad manas ostas ir pilnas ar herņu. tu sauci balto ķīnieti es tevi par latinosu uz kokosa es esmu nēģeris man galvas vietā kokosrieksts es esmu afgānis man turbānā magones es izcepu garenas saulespuķes es esmu katastrofu ekspresis manas bandīta dotības manas pases kopijas viltotas mērvienības dotības dot dot bleva tik kom

ARDIEVU KATOLI
ar dievu uz pereminkām uz papardēm un dzēšgumijām lecamgumijām viens div tris barankas no tīrs zīds. lukrēcija baisās smaidas noraktas par manas paša gaudošanas mākslu. pagaidi, tagad es iziešu lievenī man alukai buča jāiedod.

es gribēju šodien tāpat kā vakar, bet arī vakar man nesanāca labi, ja es domāju par kūkām. es šodien biju nolēimis urzrakstīt, ka esmu precējies ar oglēm. manas ausis tagad ir tik garas, ka no bekām viss atkarājas. dažreiz es varu nodoties labām runām un dažreiz mūzika ir katalizators, lai sekmētu manas neirānijas. dažas ļaužu masas ir kokgriezumiem iepazītas, bet no pavarda līdz mīklas kastei tikai divas rožu krūma bārkstis štoļi.
visiem tauki piederēja un to mazirbēni lēni skrēja pakaļ traktoram pakaļ man pie stūres rudimentārs instrumentālis ar ko?

man nesanāk labi dzīvot, ja bekas no manis atpaliek. es gribētu būt stara galā, bet aiziešu tikai uz kino. davai pa gramam pa diviem saldiem cukurgraudiem pa mākslīgajam saldinātājam sāls kilogramam. davai nomušīsim sēni uz palodzes davai pasūtīsim internetā herbāriju a davai siltu gumijas cimdu vai vienkārši komplektu applaucēt zīdaiņu? negribi? daudzas tā dara, ka nobarojas un daudzas tā dara, ka bekas tikai dažiem pakaļ noskatās. piesistas tabuliņas melni koka grābeklīši durvis un manām paradīzes dārzām un pagaidi dzimtes mikslis divis tūpļi muslis mūslis ar dubulto kokonu nu piedod ja vari nu atdodies lētāk nu iekodis spēcīgāk atsperies pret rauju

man šodien vairs nenāk smiekli, jo es atkal to veco dziesmu dziedu ko vēl var darīt ar dziesmu to var komponēt un dokompozēties kā diāna princese. es biju no galvas līdz kājām iemācījies dzejoli bet aizmigu uz sliedēm tramvajag aptrūkās staipāmā gumija un viņš pievēma manu priekšnamu. piedodiet. tagad es turos, lai neievilktu gultā savas bikses kā asinsradniecīgas pastulbas un krulas mamuta sisteras. beidzot no maniem apcirkņiem visiem ir piegriezies un tagad tikai atlike noripot pa kalnu kā to dara bērēs skumīgās un izlikties par pastaro tiesu vai kaut ko tik pat svarīgu. davai piebiedrosimies kopīgu un nelāgas omas visiem pasūtīsim nafig un nahuj u pizdanutsja. ha ha davai labāk piekakāsim izlietni un davai piebiedrosimies labākajiem dzīves gadiem un nekad vēl es eneesmu tik stulbs bijais, lai manas iesnas to visiem pietiktu. es gribētu izraudzīties sev dzīvesbiedri no papīrā ietītām zivīm vai piepītētas telpas un karaklausības dezertieriem. tāpēc lūdzu atbrīvojiet manus resusrsus. es esmu pazaudējis sevi un es nesaprotu, kā es varēju vakar pierakstīt pilnu lapu par to neko nezinotu un labdarbības organizācijas to isiiem ir piedevušas un neko atpakaļ neprasa, tāpēc es varētu arī izskatīties mazliet nobijies ja man nebūtu darba problēmas. es esmu savārījis lielas ziepes, bet tās sekas vēl nav atnākušas, gaidu ar maisu. divas lietas pagaidām izdarāmas. pašnāvībau n slepkavība. es gribētu nogalināties vienlaicīgi ar asins noplūdi smadzenēs un mani pirksti ir kļuvuši tizli un kaulaini un neklausa man tikai uz tiem cipariem grib piesist manus ciparus pie krusta. ja padomā es novecoju ģeometriski un tas mani līdz mūža beigām sanāks baidie sūdi. tie darba sarežģījumji mani ir atsvabinājuši un tagad traucas tiešā triecienā ātri ripojošā vilcienā man pa sienu pretim pierei un tad visi ķieģeļi rikošetā visiem izsit prātu no pauriem. es gribētu būt attēlots kādā izteiksmīgā mākslaas darbā un visiem reņģes tirgū dalīt, bet no pusaizmigušiem daiļskanības piebriedumiem un daiļamatniecības laimes lādēm tikai vienpardmitais eņģelis ir palicis uz kājām. tas jau izklausās pēc ikonas un vēstures mācību grāmatā ierakstāms, bet on omanas iedzīves neatdalītas sajūtas. es lūdzu jūsu piedošanu godājamais begemota aizsarvārti kā artūrs irbe uz vienas kājas lec pakaļ raganas mājai uz vistas kājas un visiem ir tik jautri un priecīgi, ka no zāļbarības torņa manas iekšas ir tik piepildītas neko vairāk paprasītas nevēlēšos tikai piebikstītas. es esmu atkal pieraks'tijsi tik daudz kā vakar un tas ir svēts un globāls sasniegums, jo no maniem piebriedušiem acuraugiem tagad tikai visurgājējs skatās un manas onkologa spējas pārbaudīt tiecas uzreiz rauj aiz pimpja ak tu diev skāda labsajūta un princeses liktenis.