masu sarīkojumos
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 8 most recent journal entries recorded in kalnu_aukas' LiveJournal:

    Friday, December 18th, 2009
    11:38 pm
    Grūti iejusties naudas rausēju, virstundu kampēju ādā. Tas acīmredzot vienkārši nav man lemts. Es gribētu mieru, sakārtot domas, pasēdēt, panašķoties, lasīt.
    5:59 pm
    Kāds parausta aukliņu un viss
    vien mazliet bail dzīves. Šīm eksistenciālajām bažām sevi pietaupu. Gūzma netīk, netraucos pretī ieplestām rokām. Sēdu salīkuse un brīnumbrīnos par daudz ko. Par savu slinkumu, par citu nenovīdību, par stresainumu, kas manī un tepat arī līdzcilvēkā vienā otrā. Pa pillam mainīgā ārdīgā urdīgā. Arī vēji maina virzienus un piepeši stāj, tad atkal nesas otrpus.
    Thursday, December 17th, 2009
    10:58 pm
    Negribu domāt kategorijā, ja kādam kaut kas nepatīk, tad man arī nepatīk.
    Nē, man vai nu patīk vai nepatīk neatkarīgi.
    Bet varbūt šeitan tieši noderētu paškritika, jo citus jau redz pārāk viegli.
    Bet nu ar labu nakti, visi džemperīši mugurā.
    6:41 pm
    Svētums vai svētulīgums, vērtību nostādīšana vai pārsvarā iebildumi
    Vai mēs, t.i. Kalnu aukas, esam pašpietiekamas?
    Ar saldsērīgu nopūtu pat par maz, nāk bimbiens. Jo mēs esam ļoti, ļoti nepašpietiekamas.

    Bet draudzība šķiet pārāk svēta. Varbūt tāpēc tādu īstu draugu nav.
    Un da nu.
    6:30 pm
    Naivi. Super
    Vaļas maz, bet lēnām lasu grāmatiņu. Patīk gan pats process- kafijas krūze un lapaspušu pāršķiršana, gan tas, ko šīs lapaspuses vēstī.

    Un šī diena vispār ir mazliet savādāka nekā to varēja sagaidīt, nekā bija vakardien. Tomēr pati diena nav ne mierīgāka, ne vieglāka, nekā tamlīdzīga. Šobrīd tā vienkārši šķiet padevusies maķenīt līdzsvarotāka. Bet vēl pēc kāda brīža varu ieslīgt kārtējā pesimismā. Par to pat labāk ne. Iekšējā balss man saka- vai tu reiz rimsies ar to iztēlošanos drūmās krāsās. Jo nebūt netiek galvots, ka domas nav tikai iedomas.

    Bet ledainajam aukstumam neizdevās mani sastindzināt, sarosījos, lai apvilktu piecas kārtas. Mēģinu apslāpēt nepatiku pret vairākām norisēm, bet man tas neizdodas, tāpēc vēlarvien mēģinu tās apkarot. Pie tādām lietām, pieder arī liels karstums, cilvēku savstarpējā neiejūtība vai pārmēru uzbāzība. Jā, pie tādām lietām pārsvarā pieder pārmērības. Bet nesanāk arī apkarot. Saku karadarbībai nē un sāku pielīst, mēģināt apiet. Bet nezinu, vai vispār var pakļaut norises pārmaiņām, vai tas nav pārlieku bezizmēra bezmērķīgi pēc būtības un galu galā pagalam nejēdzīgi.

    Bet nu laikam lieku punktu. Nē, daudz...
    Wednesday, December 16th, 2009
    9:41 pm
    Brīžiem šķiet, ka nekur nekā vairs nav, viss- alošanās. Logi aizvērtiem aizkariem liek rītiem izskatīties jau tumstošiem un pēc tam satumst arī domas, pēdīgi tāda vispārēja tumsonība, ka viss. Tad atkal pazib tā kā kaut kur kaut kas, gaiša strēlīte padebesī, pieklust uztrītā mēlīte un tāds miers. Bet nekā nebij, sākas viss no gala un uz galu. Gals iesākas katram sevī. Tā ja. Un nav ko tur, nav ko. Ja būtu lokanāka, uzklapētu sev uz pleca un nosacītu rūdītu plātīzeri : liecies tak mierā, tu, un dzīvo tik nost klusiņām savā kaktiņā. Ja attaptu, ja pieprastu šādas tādas lietas, tad jau sanāktu. Bet esmu gausa. Gausa. Tas neiet krastā. Pulksteņi tikšķ, klausulēs pīkst, durvis nočīkst un skat- vēl viena diena novadīta kā elektrība, bet man bailes mazliet.
    7:01 pm
    Tā lielā stulbuma sajūta, tās pretrunas
    Nu reiz jāatzīst- man ir nepieciešama vienatne, smoku nost no nemitīgās saskarsmes, nu kāds tur prieks, jēēziņ. Gribas uzelpot, atiet.
    Tai pat laikā, nu protams, ka arī cilvēcisks kontakts ir ļoti vajadzīgs.
    Wednesday, December 9th, 2009
    10:35 pm
    Bezenerģija, tukšš, kušš
    Man piezvana, nepasteidzos pārveidot balsi uz tādu, kas it kā būtu pozitīvisma caurstrāvota. Prasa, vai esmu neomā. O, nē, gandrīz atraucu, bet pat šādai atrunai nav gana enerģijas. Pašai netīk kā nenoformulēju ne domu, putrojos, apātiskā balsī sarunāju tukšības, kas neved nekur.
About Sviesta Ciba