| |
| |||||
|
nu ja.
man vnk uznāca vēlme atcerēties par saviem draugiem un cilvēkiem, kas manā dzīvē ieņēmuši ļoti lielu vietu pēdējo 4 gadu laikā. no brīža, kad sāku mācīties vidusskolā, jo, lai cik interesanti nebūtu, viss pamatskolas laiks no mana prāta ir gandrīz izdzisis.. gan mani tā laika "draugi" (kurus par tādiem īsti nevarēja nosaukt) un visas intrigas un sūdi, emocionālās krīzes un viss, viss, viss kaut kā ir aizmirsies... palicis tikai labais, ko atcerēties. jo to slikto es nemaz negribu atcerēties. Lai nu kā, sākot no brīža, kad sāku mācīties vidusskolā, mana dzīve mainījās par visiem 180 grādiem. Man parādījās jaunas aizraušanās, jaunas intereses, jauni draugi, viss jauns.. un es pati ļoti mainījos - no klusās, mierīgās, ļoooti kautrīgās, nepārliecinātās Elīnas esmu kļuvusi par citu cilvēku. Mani jau sen kā vairs nemoka - "ak dievs, ko citi par mani padomās", "es izskatos briesmīgi", "visi par mani izskatās labāk", "es nevarēšu", "labāk nemēģināšu, tāpat nesanāks", "es nevienam nepatīku", "viņi smejas, un viņi noteikti smejas par mani", utt... man liekas, es biju nepārliecinātākais cilvēks par sevi pasaulē! bet jā - Rīga mani iemācīja pastāvēt par sevi, iedraudzēties ar citiem, kļūt patstāvīgākai, neļaut citiem sev kāpt uz galvas (kaut gan ar šo īpašību es vēl aizvien cīnos).. un jā, es īstenībā pat atceros dienu, kad sev teicu - "Elīn, Tev kkas ir jādara, tas tā nevar turpināties", es izdomāju, ka pamēģināšu vnk visu dienu būt smaidīga un atvērta. Piespiedīšu sevi. Un tā arī darīju.. piespiedu sevi vienu dienu, piespiedu vēl vienu, vēl un vēl un tā tas aizgāja, ka man bija vieglāk saprasties gan ar citiem, gan vieglāk bija pieņemt sevi, jo es sev riebos. ļoti. tas kļuva par ieradumu - atvērtība, smaids, drosme.. apziņa, ka ir JĀDARA nevis jāgaida nezin kādi zili brīnumi. Nu jā. Protams, šī sevis neapzināšanās man vēl aizvien nāk līdz un brīžiem man gribas nolaist rokas, jo liekas, ka nespēšu kko izdarīt, jo nejūtos pietiekami pārliecināta par to, bet jā.. vnk sevi ir jāpiespiež - ir jājautā, ir jāmēģina. nu jā, tas kāpēc esmu palikusi šāda - tam liels nopelns ir maniem draugiem, jo viņi mani pieņēma tādu kāda esmu, viņi pieņēma gan manas bailes, gan reizēm manu pārdrošību, manu prieku un manas skumjas, viņi man palīdzēja, kad man klājās ļoti grūti, viņi mani atbalstīja, nepameta. Īstenībā mans draugu loks pa šo laiku ir ļoti mainījies un tas tikai tāpēc, ka es nevienam neuzticos. jā, vēl aizvien, man ar to ir grūtības, BET nevis neuzticos tā, ka visu laiku cenšos atrast iemeslu kāpēc otrs nebūtu labs vai kkā tā, bet tīri tādā veidā, ka es izvēlos ko kam teikt. Pirms stāstu ko personīgu, es ļoti izanalizēju, un lai cik jocīgi tas neizklausītos, man uz tādām lietām ir intuīcija.. laikam tāpēc, ka pārāk bieži nācies aplauzties un es tagad apzinos, kādam jābūt cilvēkam, lai viņu pielaistu sev tuvu.. man ir radies priekšstats par to, kāds ir uzticams cilvēks un kāds nē. tās īpašības, es vnk jūtu cilvēkus. es pārāk ticu enerģijām, tam ka ir cilvēki, kurus Tu vēlies sev blakus un ir tādi, kuriem tu ej apkārt ar līkumu. Un lai arī tagad arī reizēm nākas aplauzties, es to ņemu vieglāk, jo tā jau ir - visneuzticamākais radījums Zemes virsū ir CILVĒKS un Tu nekad nevari zināt, ko no šī radījuma gaidīt. Labo vai slikto? To nevar zināt. Vienīgais, kam Tu vari uzticēties, esi Tu pats, taču no otras puses reizēm arī pats sevi pieviļ. Aj, nezinu, par šo var filozofēt ilgi un gari, bet pie kopsaucēja tāpat nenonāktu. Vismaz es. Tāpēc jādzīvo kā ir un JĀUZMANĀS - gan no sevis, gan no citiem! :) nu jā, sanāca ļoti garš ievads ierakstam, kurš būs veltīts maniem draugiem, bet diemžēl to lasīs tikai viņi. Šo es atļauju lasīt visiem, bet par nākamo - tie ir mani draugi un pēc visa labā, ko teikšu, man bail, ka jūs man viņus atņemsiet. :D Nu labi, joks. Bet nu tā lieta ir tāda, ko es gribu sev! Man viņi ir liela vērtība ar ko es tiešām varu lielīties! :)
|
|||||
| |||||
|
...22
Čau! Šis ieraksts galvenokārt ir Jānim, kurš to man pieprasa! Lūdzu!! :D tātad ... kas jauns... hmm... esmu pilnībā izlēmusi stāties LKK uz Svētku režiju. jā. tas ir nolemts un tā tam būs būt. vakar ar Danu aizdomājāmies par tādu lietu kā izraudāšanās. Nu, es domāju, jūs sapratīsiet, ko es ar to domāju, ka reizēm vnk uznāk vēlme paraudāt. tāpat vien. izlaist no sevis ārā visu slikto vai arī paraudāt no prieka. nu lūk... kāpēc aizsākās šī tēma - pirms kkādām 3 dienām laikam man uznāca brīdis, kad es vnk gribēju izraudāties.. nu tā.. nezinu. man paliek vieglāk ja profilakses pēc tā sanāk, bet problēma tagad ir tur, ka nav iemesla, lai raudātu... lai arī kā gribējās paraudāt, es to fiziski nevarēju izdarīt.. hmm.. agrāk vnk skatoties kkādu O.C. vai One Tree Hill es raudāju katrā sērijā par katru sīkumu, bet tagad vnk neiztek ne asariņa.. vai tas ir labi vai slikti, nemāku spriest, bet nu manā gadījumā tas ir kas jauns... vēl labi ir tas, ka pa pagājušo nedēļu un šīs nedēļas 2 dienām es esmu paspējusi satikt gandrīz visus savas mīļās draudzenes un draugus.. nu, bez jums es nevaru, tas toč! Gan bez tiem, kas man visu mūžu bijuši blakus, gan bez dažiem tiem, kas man blakus ir tikai īsu mirkli. viss.. atkarīga. Šodien jauca nost "Space Garage"... vot tur gan man iedeva pa jūtām un man gandrīz parāva uz raudienu, bet nu jā.. es pēc tam par to ēku iedomājos un toč palika skumji.. bet visā visumā viss ir baigi jauki, forši, jautri, kruti un jā!! ir superīga sajūta, ja ar mammu vari izrunāties par visu un viņa spēj palīdzēt jebkurā jautājumā!! Tā viņš ir, es nevaru arī bez mammas. aj, nāk miegs.. laikam šodien iešu agrāk gulēt.. kaut gan tas ir ļoti neparedzami.
|
|||||
| |||||
|
...21.2
AAAAAHH... VANNA!! gulēt vannā - labākais, ko mājās var darīt pēc trakas 4dienas. :) aajj.. jūtos kā no jauna piedzimusi.. laba sajūta, jā! EJIET VISI VANNĀ! :D
|
|||||
| |||||
|
...21.1
fak... ir gandrīz pus8 un es tikko padodos. vakarā.. šausmas.. es ceru, ka naktī vispār spēšu pagulēt, citādi Laurai atkal būs jānomokās ar klaviatūras klakšķēšanu vai arī es skatīšos filmas. tik pat labi atlūzīšu atkal, jo tagad jūtos kā izkakāta jāņoga.. bļāviens.... gribu kko garšīgu.. laikam vēlāk sacepšu biezpiena plāceņus.. kko tādu kārojas..
|
|||||
| |||||
|
...21
EsVemšVēl! KŪL KŪL KŪL! aj, ir tik forša sajūta. rīt uz LKK atvērto durvju dienu. ar Kati atcerējāmies, ka kad es vēl 12.klasē gāju runājām, ka iespējams mācīsimies vienā skolā, tikai es būšu vienu kursu augstāk.. tagad izskatās, ka iespējams mums pat lekcijas būs vienas.. :D jā... es būšu 1.kursā. esmu atpalikusi, bet tas nekaaaas.. man ir gatavi roltoni! JĒ! :D izrīšos un lēnām kasīšos no mājas ārā.
|
|||||
| |||
|
...20
kādu laiku biju pazudusi, bet tas ir tāpēc,ka īsti nav dūšas piesēsties un rakstīt. īsumā - man patīk viss, kas ar mani tagad notiek! aj.. ir labi! :)
|
|||
| |||||
|
...19
bļīn! ar mani nav labi. :D uzvedos netipiski sev. :D nu ja. bet tas ir jauki. kur pazudusi saule? sen nav manīta.. hmm.. tā kā derētu. un es vakar pamanīju, ka pie Elkora ir šūpoles!! FAK!! kāpēc es nepamanīju iepriekšējā dienā kamēr vēl bija Lieldienas? ehhh... jābrauc uz centru un tad uz Skatuvi. izskatās, ka šodien nebūs garlaicīgi. :)
|
|||||
| |||
|
...18
nu ko. vēlu pamodos. tikai pirms vieniem. pēc stundiņas jābliež ar Kati ārā.. bet ir auksti. nu, bet galvenais, lai nelīst.. šodien katrā ziņā enerģijas ir 100x vairāk kā vakar. :D un vispār, man prieks, ka man apkārt ir FORŠI cilvēki! :) aj. nav ko uzrakstīt. Nu, īstenībā ir, bet slinkums. :D 4dien taisīsim pārsteigumu mūsu meitenei!! būs labs. vot tā. ok. pīsiņš.
|
|||
| |||
|
...17
es vakar beeeidzot satiku Kati!! :) un pēc vakardienas negribu vairs redzēt alkoholu. (šodien) :D atkal visu iesāka Omes īpašais. vakardienas labākā dziesma - Pilsēta no sūdiem! "Kā es gribētu izlekt ārā pa logu un gulēt Dieva bārdā. Kā es gribētu saņemt nāvīgo poti, jo pasaule mani ārda". Tagad Dana vēl guļ un es šiverējos pa viņas māju. hahah.. nu jā.. vina jau arī kādu laiku vēlāk atnāca. Izrādās Lāsmiņa ar tusē ar viņiem.. Njā.. Pasaule ir maza. Ļooti maza. bāc.. baigais slinkums vilkties uz Skatuvi, bet nu, 3 stundas jau nav nekas traks. vēl pirms tam mājās jāaiziet. baigi labs laiks. iešu ar kājām. nekur tālu jau nav. 40 minūtes tik. nu jā. un vi paskatīties, vai kaķim ir ūdens ir par daudz prasīts? oki. čau rasma.
|
|||