jauka diena. esmu atpūtusies, pabeigusi aptuveni pusi no lietvedības. Būs forši. Mamma šodien šo to pielaboja, tā kā domāju, ka ieskaite jau man noteikti būs. Njā. Vēl atlikušas pāris stundas un viss. Viss mainīsies. Pa šīm divām dienām esmu tiik nenormāli daudz ko pārdomājusi, ka bail metas. Tās man bija vajadzīgas. Šodien mani tiešām iepriecināja vairākas lietas, tādi sīkumi - bet patīkami. Anete man pateica lietas, ko man bija svarīgi dzirdēt. Tas mani ļoti uzmundrināja. :) Dabūju bišku naudu, lai samaksātu par elektrību. Pasūtīju jaunas lēcas. Haralds uztaisīja pusdienas. Atbrauca mamma. Pa autobusa logu ieraudzīju tēti. Tiešām mazi sīkumi un es sajutos labi. Pateicoties tam, ka šīs divas dienas es tik tiešām veltīju sevis un savu domu sakārtošanai, man ir prieks. Un šobrīd īstenībā ir tā labā sajūta - ka kaut kas mainīsies un būs labāk. Tiešām. Dīvaini. Iepriekš, kad mani šī sajūta pārņēma, daudz lietas uzlabojās un galvenais jau ir tas moments, kad Tu sajūties labi. Tā no sirds. Kaut tas ir brīdis, kas pienāk tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams ir svarīgi to novērtēt, jo kādā brīdī tas atkal mainīsies. Tā jau dzīvē iekārtots - kalni un lejas. Galvenais, novērtēt to, kas tik tiešām atnāk labo enerģiju vārdā. Es gribu cilvēkiem dāvāt prieku. Tagad es gribu. Un es jūtu, ka to varu. Šoreiz es negribu teikt paldies cilvēkiem, kas man ir blakus, es gribu teikt paldies SEV, jo ES paveicu to, ko citi nevar glābt - es sakārtoju savu prātu un sirdi pa plauktiņiem. Tā ir lieta, kur citi palīdzēt var tikai no malas. Un arī tikai tad, ja es to pieņemu. Neviens jau manā prātā tikt nevar. Tāpēc tagad es saku paldies Sev. :) Paldies, Tev, Elīna, Tu man esi dārgākais, kas man ir, jo Tu esi mana dzīvība, mana sirds, prāts, mana veselība un spēks! Un es esmu Tavs ķermenis. Kopā mēs varam visu.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |