šonakt atkal tik 2 stundas miega.. jo tas vnk nenāk. nevaru pagulēt. vāļājos pa visu gultu, kaut arī uzreiz kā atnācu mājās tajā ielīdu. organisms jau sāk izrādīt savu nepatiku pret miega trūkumu. šodien tramvajā iekāpu neko neredzot jo nāca ģībonis. Attapties nevarēju vēl kādu pusstundu pēc tam. vnk sēdēju Juglā pieturā un gaidīju, kad pāries. nezinu, iespējams tās ir arī vīna pohas, bet arī miega trūkums ir no svara. tas liek justies sliktāk ar katru dienu. jāsāk dzert kādas miega zāles vai whatever. nezinu. katrā ziņā kkas jāpamēģina ir. tikai man bail tādas dzert, jo es no tādām lietām varu kļūt atkarīga. nebūtu pirmā reize. un jā.. protams, ja nevaru pagulēt, mans prāts mani nodarbina ar visādām foršām domām. un tā nu es tā padomāju, ka laikam ir labi, ka es nereaģēju uz pazemojumiem asi. es iekšēji pasmejos par cilvēka skaudību un problēmām. nu ok.. jo droši vien būtu stulbi, ja es publiski sāktu brukt uz cilvēka vājajām vietām. ja cilvēks atļaujās visu priekšā otru nolikt ne vienu reizi vien, tas vien jau pierāda, ka īsti līdzsvarots šis cilvēks nav un un vēl - manas domas par kādu citu foršu tēmu - attiecībām - IZJUKS!!! pēc šāda izgājiena. bet man jau tad nav ko nožēlot.
|