domas · elektriskā · projekcija

Bēgu no banalitātes, bet attapos pie salda, karsta kakao krūzes... muļķīgi, ka meklējot aforismus, par karstu šokolādi vai kakao neviens nevar paskaidrot, ka tas mēdz būt arī kā narkotikas, alkohols, kad skumji, tas reibina un palīdz aizmirsties..

Ierakstam šokolāde un Google savā nodabā piedāvā rakstus par apelsīniem šokolāde un Valentīndienu, kāpēc nav asociācijas ar 16. septembri agru rītu pie 405. durvīm, cepumiem un karstu kakao, samiegujušos draugu. ir tikai receptes, medicīnas ziņas...
n

P.S. meitenei no dienasgrāmatas bija taisnība- gribas vietu, kur neviens Tevi nepazīst, kur domas un vārdi dzīvo savu dzīvi:)

Vienmēr esmu jutusi rudens tuvumu pirmas tas pielavījies pavisam klusu, bet runājusi par to maz:

Rīta dzestrais gaiss, kas mazliet saldē kaklu, ja nepareizi elpojam dodoties rīta skrējienā.
Omītes dārza nogatavojušies rudens āboli nevainīgi guļ zālē( un mēs visi zinām, ka kokos tie vairs atpakaļ nebūs spējīgi uzrāpties)
Vasaras bumbieru augļi kļuvuši sviesta dzelteni un mīksti, sulīgi, kā uz mēles kūstoši cukura graudiņi.( vel joprojām neesmu atradusi niansētos aprakstus Hemingveja stāstos)
Nez no kurienes atkal uzpeldējis sapnis par rudeni Siguldā, vel par agru lai brauktu, bet mazliet par vēlu, lai lūgtos ņemt līdzi.
Āgenskalna ziedu tirgotāji nomainījuši margrietiņas pret dālijām un mārtiņrozēm, smarža šim puķēm daudz spēcīgāka, pie zemes vairāk turoša.

Būtu man plašu atskaņotājs skanētu mazliet čerkstoši ar nelielu pagātnes piesitienu , Laima Vaikule ,, Nenāciet klāt man rudenī’’