| 9:51a |
es nemaz ar nežēlojos, es tikai brīnos, kāpēc kā pa celmiem iet tulkojuma savešana kārtībā, kāpēc nenāk īstie vārdi, kāpēc nevaru izdomāt to nolādēto verbālo identitāti katram. vai tiešām viens šaursirdīgu dusmu dzīts slikts darbs atmaksājas jau tik ātri? un citā sfērā? nekas, nekas, mās, mācies, kā būs būt un pret dzīvi izturēties. un nešķaidīties ar indi. kas tikpat nāk atpakaļ. mieru un pacietību. un pazemību. un sevis mīlēšanu. Lūdzu! |