| 2:16p |
karma
Cik reizes dzīve cilvēkam var bakstīt degunā, kas ir viņa galvenais pienākums un vienīgā iespēja šai dzīvē? Kāpēc viņš iedomājas, ka kaut kas varētu būt mainījies? Papriecājies brīdi - un pietiek, aizmirsti par ziedu pļavām un saulaino nākotni, apzinies, kā ir un kā būs, un mierini satrauktos prātus, kas bangojas kā tādam skolas skuķim. Līdz riebumam |