kaktuss

trolejbusā koduktorīte tā labi skaļi:
"Vīīsiem dzīve skaista? Neveinam neko nevajag? Brauksiet par 15 latiem vai 30... santīmiem? Tagad soda naudas cenas cēlušās!"
un mājās Aija:
"Kad tev būs draugs, nerādi viņu savām draudzenēm! vai labāk saki, ka viņš ir pilnīgi dumjš, neaptēsts un nekur nederīgs! tev tikai viņa ļoti žēl- tāds nabadziņš, kādam jau par viņu jāparūpējas! bet vispār tās sievietes vajadzētu nošaut!"
Jap, dzīve ir skaista! :D

kur lai dabon ārsta zīmi vai arī fizikas grāmatu, kas stāsta par rentegnstarojumu un tieši tik daudz, cik no mums prasa? abus vēlams nākamās stundas laikā!

enģelim piešķīra ragus. uz vienu dienu. un viņš tapa patiess- dzīvs un laimīgs. jo eņģelim pēkšņi vairs nevajadzēja būt līdz sāpēm un meliem labam. arī viņam tika piešķirta patiesības brīvība- sajust un izrādīt nepatiku, sacelties pret ideju. beidzot arī viņa spārni ieguva jēgu- tie spēja pacelt gaisā eņģeli pēc paša vēlēšanās, nevis pēc dabas noliktā pienākuma. vienu dienu pasaulē bija patiesi laimīgs eņģelis, jo īsts. un tā bija skaista diena.

Draņķīgi. Viss ir draņķīgi. un es labāk pat neiedziļināšos! vienkārši vajaga visur to uzrakstīt, lai nepaliek nemazākās iespējas iedomāties kaut ko citu. tātad- viss ir sūdīgi!! un ticiet- šoreiz es nemeloju!

HELP! I NEED SOMEBODY,
HELP!
[..]
WHEN I WAS YOUNGER, SO MUCH YOUNGER THAN TODAY,
I NEVER NEEDED ANYBODY'S HELP IN ANY WAY.
BUT NOW THESE DAYS ARE GONE, I'M NOT SO SELF ASSURED...

JO

Dde1 un Mst2 ir restrikcijas endonukleāzes, kurām es vēl kaut kā varu atcerēties burtiņus, bet kā lai atceras XPA kopmleksā ar XPF- ERCC1 un RPA? (HELP!!!) labi, es savāksies...

ir koments, ir!
tātad... un... (kuru es aizmirsu :D ?)
kakls atkal iet ciet, bet bija tā vērts. dziedāt- tā no tiesas ir bauda! un ja vēl kaut ko tāāādu... (neliels ieskats kultūrvēsturē- šis Pergolēzi "Stabat Mater" tiek uzskatīts par vienu no pasaules koru mūzikas pērlēm. pats komponists ir arī komiskās operas (opera buffa, vai kā nu pareizi rakstījās) aizsācējs)
mani tikai vēljoprojām ir nedaudz sevis žēl, jo nedzirdēju, kā izklausās viss kopā! koris un ērģeles- tam vienkārši vajag izklausīties iespaidīgi, un ja vēl visi dzied ar tāāādu atdevi...
un man prieks, ka tu biji un varēji dzirdēt, kā bariņš cilvēku gūst patiesu prieku no tā, ko viņi dara!

ne pa tēmu. bet šodien vienlaga neiet pa tēmu! galīgi greizas sliedes. ne tā, ka traucētu dzīvot, bet ierasti arī nav. nauda izsīkst, jauna nenāk (lai gan tā pati vecā vien ir- tikai pieturvietu manā virtuālajā makā šad tad atrod). lēnām iedzīvojos parādos. pret sevi, par naudu, pret brāli. atņemtā pieraduma sēras. vai arī vienkārši dīvainība. bet kuru gan mūsdienās izteikta normālība nomocītu! un vispār gaidu rododendrus. tāpat kā aprīļa beigas, tā arī tie krūmi ir vienīgie kaut cik stabilie un prognozējamie nākotnes notikumi. pārējais kaut kā ļoti atgādina pavasara peļķes- mainīgas, zilas un izraisa vēlmi iebrist par spīti aukstumam. mācība par audiem galvā neturas, mācība par uroģenitālo sistēmu vēl mazāk, par pārējo pat nav vērts runāt. kakls beidzot sācis sāpēt, un tas ir labāk nekā nopīpētais alts, ar kuru nezinu, ko iesākt. personības krīze vai aizkavējusies pubertāte? lai gan neder ne viena, ne otra- abas saistās ar negatīvām emocijām un diez vai pofigisma sajūta ir kaut kas slikts.

pusseptiņos. ceturtdien. jāņa baznīcā. vēl atgādinās. un atgūs balsi.

piezīme, kuru kādā tīrīšanas reizē nejauši neizmetīšu.

colere (cult- um)-... kopt
+ izskaņa "-ūra"= cultūra

Bijušais klases biedrs, tagad korporācijas iesācējs, citiem vārdiem- Toms, piedāvāja aiziet uz pasākumu, kurā var paēst. Tikai smuki jāsaģērbjas. Es, daudz nedomādama, piekritu- tā smalki un par velti piepildīt manu vēderu izklausījās vilinoši. Un tad vēl pāris dejas pieklājības pēc būšot jānodejo. Arī neko- var pārdzīvot!

Tad nu es, manuprāt, smalki saģērbos (žetonvakara melnās bikses un baltais ar sarkanu striķi sienamais krekls, plusā sarkanā puķe pie kakla...)un devos paēst. Nonākot pie Biedrības nama, mani jau pārņēma nelāgas priekšnojautas. Pie durvīm stāvēja vīri formās un salutēja visiem iekšā ejošajiem. Nonākot viesību telpās, ainiņa pavērās apm. tāda- VISAS sievietes greznās ta ne kāzu kleitās, bet uz to pusi, un ar friziera apmeklējumu matos. Vīrieši vai nu formās, vai smokingos, vai smalkos uzvalkos. Tad Toms draudzīgi atvēra ielūgumu, kurā apakšā bija minēts vēlamais smokinga ietērps. Pasākumu apmeklēja arī Valsts Prezidente. Es biju vienīgā meitene biksēs.

Morwen, tavs brālis arī tur bija, un es ļoooti ceru, ka viņš mani neatpazina!!!

Manas pirmās nopietnās balles rezumējums- stīvs pasākums, kurā nav īsti, ko darīt, ēst, protams, varēja dabūt, ja vien nebija kompleksu atklāt savus patiesos kuņģa un laucinieciskuma apmērus- man, piemēram, nebija. Vienīgā izklaides, kas man tiešām patika, bija viens Mūzikas akadēmijas audzēkņu grupiņas priekšnesums- no skatītāju puses gan visai vienaldzīgi tverts. Un vēl- nu vajag džekiem mācēt valsi, vajag!!! Lai vismaz vadīt meiteni varētu, pat ja viņa ir draņķīga! Ak, jā- beigās tur bija izsole, kurā par vidēji 300 Ls gabalā tika nopārdoti mākslinieciski mēsli. Toties solīšana bija tik azartiska, ka tas pat bija interesanti.

No vīra te ir maz; tālab viņu sievietes izvēršas par vīriem. Jo tikai tas, kurā ir gana daudz no vīra, atpestīs sievietē- sievieti.

(F. Nīče)

Tikko izturēju ģimenes konsīliju, kurā mani neviens neklausījās. Izskatās, ka vēl kādu nedēļu man nāksies skaidrot, līdz kāds man noticēs. Sasodīts!!!!!

grupā par vienu cilvēku mazāk. meitene, kurai vienmēr viss bija par visiem 150% sagatavots un uzrakstīts nespēja pārdzīvot cienījamā Pauļa Butlera mīnusiņu un viņa ceļaruļļa attieksmi. viņa pārvācās uz grupu, kur fizika nozīmē sēdēšanu draugos. viņa veltījums man- "jaunkundz, jums pat nav sapratnes, par ko ir tēma-tā taču ir vidusskolas viela!!!!" -, savā būtībā ir dziļi patiess (virus, vismaz nākamajā dzīvē apdomā savas labdarības sekas. lai gan blondīnismu arī 3 gadi neārstētu). rezultātā man ir vienīgais šīs dienas plusiņš grupā, un arī ne par fiziku- par vienas formulas integrēšanu... to laikam var nosaukt par iedvesmojošu situāciju. žēl tikai, ka par vienīgo mācību literatūtru pasniedzējs uzskata remizova fizikas grāmatu. krievu valodā.

tikko izbaudīju tādu īstenu vanity fair latviešu stiklinieku izpildījumā. vai tiešām patiesība un neviltota attieksme ir TIK briesmīga, ka visa tā sabiedrība tik cītīgi cenšas no šīm briesmām izbēgt?!? diezgan šausminošs pasākums. viņu māksla ir patiesāka par tiem cilvēkiem!! un vismaz daļa no tās mani priecēja.

superīgas kāzas. līgava vienīgā pusplika un smaidoša līdzās silti mēteļos satīstītiem viesiem. mācītāja ģeniālie domu graudi, sākot no vēlējuma sievai: "sievas pienākums ir pakļauties vīram kā mācekļi pakļāvās Jēzum". un vēl viena krāšņa metafora, kurai diez vai bija jāparādās visnotaļ patosainajā mācītāja runā- "kad jums būs galvās ābeļu ziedi"- saistībā ar pārliecību, ka līdz tam laikam nekādu rožu dārzu gan jūs, mīļie, varat negaidīt.

bet bija jau arī kas skaists- dziedāšanas process man sagādāja patiesu prieku par spīti ļoti neveselīgajam paskatam. nu re- tad jau pat var teikt, ka viņiem process ir izdevies!

Unteroficieris Fricis Tručinskis bija kritis par trim lietām reizē: par fīreru, tautu un tēvzemi.

Ginters Grass

mana pirmā sesija nu ir cauri. un man būs 5 pilnīgi brīvas dienas bez nevienas domas par kaut ko neizdarītu! saucās studentu, kuriem jāmācās, ārkārtīgi dīvainie prieciņi.

cilvēki, cilvēki- es pirmo reizi sajutu MUSCULUS GLUTEUS MEDIUS ET MINIMUS kā arī MUSCULUS PIRIFORMIS!! tas, vai ziniet, nemazam ar nav tik vienkārši- kājai bija jādabūt vismaz 130 grādu leņķī pret ķermeni sānu virzienā. (vispār agrāk arī to kāju varēju pacelt, tikai nezināju, kā sauc muskuļus, kas darbina šito kustību). taisot špagatu savukārt iemācījos vēl divu citu kustību (FLEXIO ET EXTENSIO)darbinošos muskuļus. viss notiek!

sirsnīgs sveiciens ar pirmajiem pūpoliem :D!

... nabaga mammas zārks bija melns. Brīnišķīgi harmoniskā veidā tas sašaurinājās virzienā uz kājgali. Vai šajā pasualē gan ir vēl kāda forma, kura tik veiksmīgi atbilstu cilvēka proprcijām?
Kaut jel arī gultas tāpat saruktu virzienā uz kājgali!

Ginters Grass

ar deviņcentimetrīgajām Latvijas zvaigžņotajā ziemā uz mājām. papēžu klipiņi gan drīz būs galīgi nodiluši, bet vienalga nevaru atturēties no tādiem gājieniem. pasaule pasaulīt, cik tu gan esi skaista, kad visi dienas sārņi aiziet līdz ar pēdējām gaismas svēdrām. miers un smaids- es zinu, miedziņ no tā senā raidījuma, ka man jau bija jābūt zem segas. un es būšu, bet vispirms- ziniet, cilvēki, kas mums visiem visvairāk pietrūkst? patmīlas. bet tādas pamatīgas. visaugstāk jums būs vērtēt sevi. vispirms domājiet par sevi. rūpējieties par sevi, uztraucieties par sevi. ko domā vai dara citi, tam vienmēr ir jābūt otršķirīgam. un galvenais- iemīliet sevi. un tā uz neatgriešanos, jo tikai tad ir vērts nostāties pret citiem, ja pretī liek ko mīlestības cienīgu. lai ir vērts cīnīties. un tad man arī nebūs jāsatiek cilvēki, kuri padodas jau divdesmit gados, aizmirstot, ka tā ir tikai daļa no visas dzīves.