kaktuss -

tā, mīļumiņi jaukumiņi un dvēseles radinieki- dīvaiņi. izlasīju to draņķa Faustu (sūc!!!), meklēdama citātu, kurš atrodas Pērā Gintā. (Pī... Pī... Pī...). Jūtos piečakarēta un nikna. Sūc!!!

un tagad pāris citātiņu no labas grāmatas (pasaulē uzrakstīts arī šis tas jauks). tātad G. G. Garsija un viņa "Simts vientulības gadu".

"Pēc pusstundas viņa atgriezās ar ziņu, ka nākamai vedeklai vēl neesot iestājusies pubertāte. Taču Aureljāno to neuzskatīja par nopietnu šķērsli. Viņš jau tik ilgi esot gaidījis, ka varot paciesties, cik vien vajadzīgs, līdz Remēdiosa būšot spējīga kļūt par māti. "

" "Nebaidieties," puisis klusā balsī viņu mierināja. "Nav jau pirmā reize, kad sievišķis vīrieša pēc zaudē prātu." " (viņš to teica meitenei, ar kuru kopā radīja pirmspēdējo dzimtas pārstāvi.)

"Fernanda atveda sev līdzi greznu, ar zeltītām atslēdziņām aizdarāmu kalnedāru, kurā viņas dvēseles gans ar mēļu tinti bija atzīmējis tās dienas, kad viņa nedrīkstēja ar vīru stāties miesīgos sakaros. Ja atskaitīja kluso nedēļu, svētdienas un svētkus, katra mēneša pirmo piektdienu, dievkalpojumus un gavēņa laikus, kā arī regulārās mēnešreizes, pāri palika tikai četrdesmit divas atļautās dienas, kuras pat grūti bija sameklējamas mēļo krustiņu jūrā."

... bet principā tajā grāmatā ir arī viena tiešām skaista romantiskā nodaļa, daudz ļoti dzīvelīgu sadzīves ainiņu, drusciņ fantāzijas un tiešām pilnasinīgi, vidējai audzināšanai nepieņemami dzīvesveidi (visās nozīmēs).

ak jā- un vēl uz viena no Latvijas robežpunktu jumtiem tagad atrodas īsts "welcome to my country" karogs. pielabojot šādas tādas nepilnības, atļāvos stūrī vienam karogam izšūt mazu smailiju- mēs tak ir draudzīga tauta kā nekā!