kaktuss -

9 kūciņas 2.5 dienās. un es palieku pie uzskata, ka bikses ir sarāvušās, lai ko arī citi teiktu!! maniem vecvecākiem ir dikti mīļa tieksme savu pieķeršanos izrādīt materiāli, piemēram pārbarojot nabaga mazbērniņu. vakar situācija kļuva pārāk smaga, tālab palīgā tika saukta kaimiņiene Marija, kas līdzētu tikt galā ar tiem ēdienu kalniem (garšīga gaļa, salātiņi, 2 kūkas, 2 veidu kūciņas, bet es tikai viena...) un pie reizes varētu apspriest jaunākos notikumus vietējo dzīvēs (Maija precēsies ar kā viņu tur sauca, kura māsa savukārt precēsies ar kaut kādu tur Maijas radinieku. A ko tad, ja kaut kas noiet greizi? Tik nikna saradošanās var nelāgi beigties!).

Un vēl vakar bija negaiss. Pamalē šad tad iedegās un izdzisa spuldzītes aiz mākoņiem, šad tad nozibsnīdamas tādas īstas dakšas. visnotaļ spocīgs paskats, ņemot vērā faktu, ka vienīgā skaņa bija ierastā nakts sisināšana, bet pusčetros no rīta vienas vienīgas zvaigznes. Un, protams, sisināšana, kas nemēdz norimt atšķirībā no vietējiem suņiem!

(pirms neesmu aizmirsusi- Morwen, ņemot vērā tavu rītdienas sumināšanas nepieciešamību, kaut kad augusta beigās vajadzēs tevi ieraudzīt vaigā, citādi mana sirdsapziņa nevaidēs mirusi! lai gan viņa tāpat to i netaisās darīt...)

ak, jā. draudzīgi paviesojos ar krustmāti un viņas meitu. pieminēšanas vērts šis fakts ir tālab, ka pēdējo reizi satiku viņas kaut kad ap manas 4. klases laiku Asūnes kapsvētkos, līdz ar to neko par viņu nezināju, tātad nebija arī par ko runāt. vismaz tā varētu likties. jo es pret to biju nolēmusi cīnīties, kā mācēdama, un beigās es sirsnīgi biju uzturējusi dīvainu sarunu veselas 2 stundas. nabaga krustmāte noteikti nevarēja saprast, par ko viņai tāds krustbērniņš gadījies, bet man bija jautri! varēju atļauties būt pat izcili dīvaina, jo tāpat viņu nākamreiz satikšu kaut kad pēc gadiem.