"Aija". Nezāles neiznīkst. Toties memļaki aiziet mežā un pārgriež vēnas vai ielec upē. Pēc filmas noskatīšanās visvairāk tomēr jutu līdzi Aijai, kura ir tāda, kāda ir tāpēc, ka viņai nebija citas izvēles vai iespējas. Vienīgais, kas viņai bija - mūžīga cīņa par izdzīvošanu. Nabadzība, neizglītotība, trīs bērni. Kur lai viņa ņemtu maigu raksturu un labas manieres, ja vienīgais, par ko jādomā - ko rīt iedot bērniem paēst. Ļauna viņa ir tāpēc, ka sākot jūteļoties viņa salūztu un sabruktu, bet sirds nocietināšana viņai palīdz izdzīvot. Vienīgais Aijas vājais posms bija Aizups - jo sūdīgāk pret tevi izturas, jo vairāk tu mīli/esi atkarīgs. Pilns delfu forums ar gadījumiem, kad vīrietis pret sievieti izturas kā pret kājslauķi, pamet, bet sieviete tik raud un pazemojas vēl vairāk, lai kretīns atgrieztos. Jānis savukārt bija vīrietis no sērijas "kur aitas, tur arī cirpēji". Dzīvoja savā ideālajā pasaulē, bet, pēc saskaršanās ar reālo, neizturēja. Katrs pats savas laimes/nelaimes kalējs. :