| |
[Sep. 24th, 2007|11:42 pm] |
| [ | music |
| | kurš gan cits kā ne John Mayer | ] |
Joprojām atceroties šodienas saskarsmes psiholoģijas lekciju man uz pieres sāk parādīties grumba un gribas uzšaut lektorei ar slapju airi pa muguru. Šī tiešām ir vienīgā lektore, kas man ļoti pamatoti nepatīk, nevis, ka vienkārši nepatīk, jo tur viņš visu lekciju stāsta par citplanētiešiem, vai ka stāsta mirstīgiem cilvēkiem nesaprotamus jokus un pats par tiem smejas.
Viņa liekas šodien pilnīgi visus kursabiedrus ir izvedusi no pacietības. Sēdējām visi un ar šausmām klausījāmies kā viņa vienu pēc otra noliek. Es vienīgā neizturēju un sāku viņai ar viņas paņēmieniem piesieties pie viņas. Es tā varētu turpināt visu lekciju, bet šķiet, ka viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kas atzīmju izlikšanā ir ļoti subjektīva, tāpēc pēc neliela strīda, ļoti dusmīga acu kontakta (kad man likās, ka viņa man klusībā uzliek lāstu) es pārstāju ar viņu runāt. Šitik dusmīga nekad neesmu bijusi-nu tā, ka pati no sevis sēžu nosarkusi un ka rokas sāk trīcēt aiz dusmām, nu kā var piesieties cilvēkam un nosaukt viņu par egoistu, ja viņš saka, ka kontakts ar citiem viņam nozīmē sevis pilnveidošanu? kā var piesieties kādam par to, ka viņš sēž caur vienu krēslu ar kursabiedriem un nolicis cepuri uz galda it kā rezervējot vietu kaut kam neesošam?
Pēc lekcijas Mārtiņš diemžēl dabūja izbaudīt manas dusmas, bet vieglā formā, es viņu tikai nedaudz iekaustīju, bet par ko es dabūju muguras masāžu :D |
|
|
