|
[Apr. 22nd, 2004|11:01 am] |
22. apriilis. Liekas aaraa laikam un ikdienai iestaajies taads pats garastaavoklis, kaa man. Esmu liels peleeks maakoniitis. mani grauzh skumjas un vientuliiba. Veelmes un alkas buut samiiljotai briizhiem ir tik stipras, ka asaras lauzhas aaraa. Rokas tvarsta telefonu, kura sen vairaak nav numuru, viss tiek mekleets atminjaas.. un tad.. skatieni uz lapinju pie monitora "Tu neeesi taa veerta, lai To dariit!" Es turos, es esmu stipra. kamols kaklaa. Veeljoprojaam ir tikai viens jautaajums "par ko?": > nea.. divi .."kapeec?" veel.
Daudz sevi nemocot tomeer nolemu, ka ieshu un fiziski sevi iepriecinaashu ar kafiju. iespejams, ka man vajadziiga pashlaik buutu mashiina, lai brauktu taalu prom. Bet tas arii izaicinoshi liktenim iespeejams buutu.. |
|
|