Publicēju savā plauktā vecāku mājās biezajā grāmatā atrasto sava mirušā talanta apliecinājumu. Sarakstīts, visticamākais, kaut kad pamatskolas gados.

Pasaules bojāeja
Traģikomēdija piecos cēlienos
1. cēliens

Lomās:
  Nabags - Nabadzes vīrs (nojūdies)
  Nabadze - Nabaga sieva (nojūdzies)
  Mācītājs - mācītājs
  Kapracis - vecs vīrs, kurš raka kapus (nojūdzies)

-----------------------------

Viesistaba.
Nabags: 
  Ak, mīļā, paraug' debesīs.
  Tur zvaigznes spožās naktīs vīst.
  Skat, viena nokrita
  Un drīz tai sekos arī cita.
  Mēs varam vēlēties kaut ko,
  Bet ko mums pildīs? It ne ko.
Nabadze:
  Ak, nesaceries tu pa' daudz
  Skat, pēkšņi zeme klaudz
  Tā zemes bojāeja būs.
  Ir jābēg prom jel tagad mums.
  Mēs varam bēgt uz ārzemēm.
  Sak' ardievas tām rīdzniecēm
Nabags: 
  Es negribu iet projām siev'
  Man jāpaliek pie Artūra
  Tas maziņš ir un nevarīgs,
  Kaut arī ļoti patmīlīgs
  Viņš raudāt sāks ja pēkšņi bēgšu
  Un draudēja es tad vēl rēkšu
  Tam apģērba nav it ne kāda
  Un iet tas tik kur deguns rāda
  Tas ir tik spalvu murskulēns
  Tas mūsu mazais žurkulēns.
Nabadze:
  Jel, paskaties šai avīzē!
  Tur rakstīts - pasaule iet krīzē
  Tā zemes bojā eja ir paties'
  Nu redzēs, kā mums rītdien ies


2. cēliens

Guļamistaba. Nabadze skrien pie Nabaga.
Nabadze:
  Ak, celies mīļo vīriņ
  Mūs Dievs ir pasargājis dzīvus
  Kaut pasaule ir pašķīdusi
  Dievs sapnī teica: "Guli klusi."
Nabags pamostas.
  Mēs esam palikuši dzīvi,
  Kaut necīnījām kauju sīvi.
Nabags (miegains pieceļas sēdus):
  Ko tu teici?
Sieva noģībst.
Nabags:
  Būs jāuzlej ūdens
Paņem no aizgultes šņabja pudeli un uzlej Nabadzei.


3. cēliens

Tās dienas vakarā, viesistabā.

Nabadze:
  Es šodien izčāpoju ārā,
  Bet ļaudis nebija par bārā.
  Mēs divi vien šai pasaulē,
  Bet pārējie tur - aizsaulē
  Es iegāju pat Ubagciemā
  Bet cilvēku kā lapu ziemā.
TRRRRRR...

Nabadze:
  Tas pastnieks būs. Es atvēršu.
Nabags:
  Nepūlies. Tas būšu es!
Nabadze:
  Es!!!
Nabags (sabijies):
  Kā zini.
Nabadze iziet.
Nabadze ienāk.
  Lūk klāt ir jaunā avīze
  Un nenoķieps to Lazīze
Iedod avīzi Nabagam.
nabags:
  Te rakstīts - pasaulei ir beigas.
  Tā uzsprāgusi ir bez steigas.
  Ja pasaule ir uzsprāgusi,
  Tad arī mums ir jāguļ klusi
  Man galvā ir viens plāniņš mazs
  Un paliks no mums plukatas


4. cēliens

Blakus viesnīcai uz ielas

Nabags:
  Es no pašas augšas lekšu
  Un neglābs mani simtiem Rekšu
  Un tu te lejā gaidi, stāvi
  Un gaidi tikais savu nāvi
  Es uzlekšu tev virsū
  Un būsim abi miruši
Nabags uziet augšā
Nabadze:
  Ak, mīļais, Nabag, tā nāve būs
  Šī iela mums par kapu kļūs
Sauciens no augšas
  Lecu!!!
Nabags aizkrīt garām
Nabadze:
  Mans Nabag tu esi Romeo
  Es būšu tava džuljeta.
  Pēc tavas nāves arī es
  Pildīšu mūs' kapenes.
Raud.


5. cēliens

Kapi. Notiek nabagu bēres.

Mācītājs:
  Tie labi ļaudis bija
  Kas trakā nāvē mira
  Šis nolec nost no jumta.
  Šī citai nāvei lemta.
  Tā noslīkst asarās
Kapracis:
  Beidz pļāpāt mācītāj.
  Pažēlo jel racītāj.
  Ir tumšs. Ir ļoti vēliņš.
  Man sievai piedzimis ir dēliņš.
  Met ātri viņus iekšā,
  Lai var mest smiltis priekšā
Zārks tiek aprakts
Mācītājs:
  Bij bērēm vēlēts mantojums
  Bet nieku vērts tas bija.
  Tik vienam zārkam pietika,
  Kur abi iekšā ietika
Kapracis:
  To mūžs bij' dumš un traks
  Kaut nezināja tie. Tie domāja
  , Ka pasaule ir gājusi
  Bojā un palikuši dzīvi viņi
  Divi vien. Bet nē!
  Tikai es esmu palicis dzīvs
Aiziet