Es šādu sapni redzu atkārtoti. Ir Jaungada vakars, tuvojas pusnakts. Visapkārt ir mierīgs, turpat netālu sapulcējušies cilvēki un ziņu diktors kameras priekšā sveic skatītājus. Pēkšņi vējš uz brīdi norimst un tad strauji uzreiz sāk celties putenis. Es aizeju aiz mājas stūra, saģērbjos sarkanajās salaveča drēbēs un paņemu rokās sitamkoku. Pēc bīža jau viņi nāk. Kā katru gadu, ap stūri parādās trīs vilki - divi milzīgi un trešais vienkārši gigantiski liels, mūsu acis ir pretī, vienā augstumā no zemes. Es ar viņiem cīnos, līdz tie ir pieveikti un aizbēg gaidīt nākamo gadu.