Well, doma par dizdoka nepieciešamību un tā kontroli, protams, ir prātīga un pamatota.

Bet tas atgādina apgalvojumu: "Ja visi autobraucēji ievērotu atļauto ātrumu un brauktu pieklājīgi, tad būtu mazāk starpgadījumu." Arī šis apgalvojums ir praktiski 100% pareizs, taču, -- hei! -- ir vairāk kā stulbi iedomāties, ka tas ir reālais risinājums problēmai. Tas ir tas pats, kas paziņot: "Ja jūs visi būsiet ideāli, viss būs labi. Un, ja neesat ideāli, tad vot jums, tādēļ arī ir slikti. Paši vainīgi!" Tieši tā izklausās Tavi apgalvojumi un ieteikumi.

Mēs dzīvojam reālā pasaulē, kur jāizmanto citi -- praktiskāki -- paņēmieni, lai risinātu problēmas. Viens no šādiem paņēmieniem ir ļaut Indago vaļu un īpaši nestresot par to, ka spēles tajā ir bieži vien nožēlojamas un nespēlējamas. Indago manā uztverē ir konkurss, kurā es varu pieteikt savu spēli, kuru esmu uztaisījis. To novērtēs, to izspēlēs gana daudzi cilvēki, par to dzirdēs. Ja man ir sūdīga spēle, seko sūdīgas atsauksmes un arī tas ir labi gan man, gan citiem -- liek sasparoties. Ja šāda Indago nebūtu, daudziem nebūtu vispār vai būtu pavisam neliels stimuls kaut ko sasparoties uztaisīt. Un tas jau ir slikti. Jo jebkura Indago pieteiktā gāme ir labāk par neko.

ALternatīva ir sākt domāt, kā stimulēt radīto/pieteikto spēļu kvalitāti. Kaut ko tādu Peacemaker un citi mēģināja panākt uz šī gada konkursu ieviešot obligātos žurnālierakstus un citu krapu. Tas laikam it kā nebija slikti, bet, ja skatās tīri pēc rezultātiem, aina ir praktiski tāda pati, kā pārējos Indago -- 1-2 labi projekti un kaudze krapa. Pie visa, iepriekšējos gados bija vairāk labu projektu (THEEP, JV pret vienu pašu 3DSquares). Secinājums? Sākot ierobežot dalībniekus mēs neesam guvuši vērā ņemamu pozitīvu reakciju. Rīkojoties kā tu iesaki, mēs, visticamākais vispār netiksim pie dalībniekiem. Un es nerunāju tikai par tiem, kas taisa "sūdīgās" spēles. Kāda mārrutka pēc man jāiegulda savs laiks gatavojot visādas muļķības, kā piemēram dizdoku un pārējo dokumentāciju? Indago nespēj piedāvāt praktiski neko pretim. Vienīgā jēga piedalīties -- publicitāte. Un tas arī tad, ja es varu vienkārši pieteikt spēli un skatīties, kur tā nonāk. Ja man jāsāk ieguldīt papildus darbs kaut kādās formalitātēs, tad tas mani vairs neinteresē. Paldies, publicitāti var dabūt arī savādāk.

Un nevajag viebt degunu pie vārdiem "muļķības -- dizdoks". DIzdoks, protams, ir šausmīgi forši un pareizi, bet nafig tāds man vajadzīgs, ja galvenais ir gatavs rezultāts? Dizdoks ir tikai noderīgs rīks, kā pie rezultāta nonākt, taču tas ir patiesi tikai tad, ja tas tev palīdz nevis traucē. Indago mēroga spēlēm tāds, imo, tikai traucē. Galvenais ir pašam saprast, ko tieši gribi uztaisīt un tam ir mazs sakars ar formālu papīru smērēšanu. Spēles izveide ir interesants, aizraujošs process. Dizdoka rakstīšana -- galīgi tas nav. Domāju, ka -- ja man par to nemaksā -- man negribēsies ne rakstīt garlaicīgo dizdoku, ne vēlāk tam skrupulozi sekot, būvējot spēli. Rezultāts būs tāds, ka spēle vispār netaps.

Sooo...principā, īsos vārdos, mans viedoklis ir tāds, ka piespiedu dizdoka rakstīšana neglābs konkursu, tikai nogalinās tā vienīgo vērtību. Un tas, ka Tavi ieteikumi ir pārāk atrauti no realitātes un ekonomiski nepamatoti. Tieši tā -- ekonomiski: kamdēļ man jāiegulda savi līdzekļi (laiks) neperspektīvā projektā? Pašreizējais konkursa modelis ir daudz izdevīgāks.